Zemgaļu uzbrukums Rīgai

Šis raksts ir par 1287. gada uzbrukumu Rīgai. Par citām jēdziena Uzbrukums Rīgai nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Zemgaļu uzbrukums Rīgai notika 1287. gada pavasarī, lai atriebtu Livonijas ordeņa karavīru sirojumus no Heiligenbergas pils. Rīgā esošie ordeņa brāļi kopā ar rīdziniekiem, letu un līvu vasaļiem un iebraukušajiem krustnešiem izveidoja apmēram 550 vīru lielu karaspēka vienību pilsētas aizstāvēšanai. Naktī zemgaļi uzbruka ārpus pilsētas ziemeļu vārtiem esošajam zirgu stallim, kurā nakšņoja ordeņa bruņinieki un "zemes ļaudis". Kaujā zemgaļi nogalināja, ievainoja vai saņēma gūstā gandrīz visus ordeņa brāļus, bet Rīgas pilsētā neiebruka un gar Daugavu tālāk turpināja karagājienu un otru kristietības centru Līvzemē - Ikšķiles pilsētu.

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika Rīgā.

Atskaņu hronikas vēstījums

1287. gada gavēņa laikā Heiligenbergas pils komturs sūtīja pie Livonijas ordeņa maršala sūtņus ar ziņu, ka zemgaļi gatavojas karagajienam uz Rīgu. Maršals lika ordeņa brāļiem apbruņoties un ar Rīgas pilsoņiem, krustnešiem, letiem un līviem, kopā ap 550 karavīriem, devās aizsargāt pilsētu. Tā kā zemgaļu karaspēks tajā dienā neparādījās, maršals aicināja ordeņa brāļus pārnakšņot pilsētas zirgustallī (marstal) netālu no Svētā Gara hospitāļa. Landmaršals izsūtīja sargus un aicināja atstāt ēkas vārtus vaļā, lai bruņinieki uzreiz varētu uzbrukt tuvojošamies ienadniekiem. Nakts bija auksta un tumša, sargi nepamanīja zemgaļu karavīrus, kas nonāca pie staļļa, kurā gulēja ordeņa brāļi un zemes ļaudis. Zemgaļi ielauzās stallī un ļāva līvu karavīriem atstāt ēku un tikai tad uzbruka ordeņa brāļiem. Kaujā no 18 bruņiniekiem izglābās tikai trīs. Aizdedzinājuši zirgustalli, zemgaļu karavīri uzbruka pilsētas vārtiem, bet nespēja tos ieņemt. Kad mestrs uzzināja par notikušo, viņš teicis: "Lai palīdz Dievs, ka turamies pie viņa baušļiem nestundā!”

Skatīt arī

• Livonijas krusta kari