Soraija
Soraija ir viena no siltasiņu zirgu šķirnēm. Soraiju reizēm mēdz saukt par purva zirgu. Vārds soraija ir cēlies no divu upju vārdiem - Sor un Raia, kuras tek cauri Portugālei un Spānijai.[1]
| Soraija | |
|---|---|
 | |
| Izcelsme | Portugāle |
| Īpašības | |
| Augstums skaustā | 145 - 150 cm |
| Krāsa | pāts, pelēks |
| Mājas zirgs (Equus caballus) | |
Soraija ir ļoti sena šķirne, kas mūsdienās dzīvo savvaļā Portugāles teritorijā. Ir uzskats, ka soraija ir tiešs pēctecis Ibērijas pussalas primitīvajiem savvaļas zirgiem - Prževaļska zirgam un tarpānam.[1] Gadsimtiem ilgi zirgus laiku pa laikam noķer kāds vietējais zemnieks un izmanto lauksaimniecības darbos. Kādu laiku bija uzskats, ka soraija ir izmirusi, līdz 20. gadsimta sākumā Potugāles zoologi atklāja nelielu savvaļas baru Sor un Raia upes ielejā.
Mūsdienās tiek darīts viss, lai nosargātu soraijas izdzīvošanu savvaļā. Tiek veikti zinātniski pētījumi, kuru mērķis ir noskaidrot, kādu Ibērijas un Ziemeļāfrikas zirgu šķirņu izveidi ir iespaidojusi soraijas šķirne. Ir noskaidrots, ka Andalūzijas un lucitano zirgu izveidē ir izmantotas soraijas. Soraija ir ceļojusi līdzi arī spāņu konkistadoriem, kad tie devās meklēt ceļu uz Indiju, bet atklāja Ameriku. Soraijas ģenētiskais materiāls ir atrodams mūsdienu mustangu asinīs.[1]
Izskats
labot šo sadaļu
Soraija ir neliela auguma zirgs, augstums skaustā 145-150 cm, lai gan daži indivīdi ir krietni mazāki - 130 cm.[2] Galva proporcionali liela, profils izliekts, ausis garas. Kakls ir slaids un garš, soraijai ir augsti pleci un viegli ieslīpi krusti. Kājas spēcīgas, ar labi veidotiem nagiem. Zirgu raksturs ir neatkarīgs, bet tajā pašā laikā tie ir ļoti draudzīgi un viegli apmācāmi.[3] Soraija ir ļoti izturīga un pieticīga zirgu šķirne.
Soraijas krāsa vienmēr ir pāta un pelēka, ar pāta krāsai raksturīgajām, primitīvajām pazīmēm: peļu taka uz muguras, melni ausu gali, uz kājām zebras tipa lāsumi un tumšs purns.[4] Tas atšķir soraiju no citiem pātiem zirgiem, kuriem mēdz būt gaiši purni. Soraijām ļoti reti ir baltas pazīmes, ja tādas ir, tad zirgs tiek izbrāķēts. Kumeļi bieži piedzimst ar sakrokotu apspalvojumu, kas rada ilūziju par svītrām. Drīz pēc piedzimšanas krokojums pazūd. Soraijām krēpes un aste ir divās krāsās: centrā melni astri, bet gar malām gaiši,[5] tāpat kā fjordu zirgiem, kuri arī ir sastopami tikai pāta krāsā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Nicola Jane Swinney "Horse Breeds of the world"
- ↑ Cordeiro, Arsénio Raposo and Ruy d'Andrade (1997). Lusitano Horse - Son of the Wind. Lisboa: Edicoes Inapa. p. 74. ISBN 972-8387-20-2
- ↑ Bongianni, Maurizio (editor) (1988). Simon & Schuster's Guide to Horses and Ponies. New York, NY: Simon & Schuster, Inc.. p. 154. ISBN 0-671-66068-3.
- ↑ Inbreeding and Genetic Structure in the Endangered Sorraia Horse Breed: Implications for its Conservation and Management - Luís et al. 98 (3): 232 - Journal of Heredity
- ↑ «Sorraia Mustang Studbook». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 3. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 24. janvārī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- https://web.archive.org/web/20080506054240/http://www.equiworld.net/uk/horsecare/Breeds/sorraia/index.htm
- https://web.archive.org/web/20080908054206/http://www.sorraia.org/folheto.htm
- http://www.ingentaconnect.com/content/bsc/jbg/2006/00000123/00000006/art00010