Riņķis (no viduslejasvācu: rink vai vidusholandiešu: rinc[1]) ir plaknes daļa, ko ierobežo riņķa līnija un kurā atrodas tās centrs, kopā ar riņķa līniju.[2] Riņķi var definēt arī šādi: riņķis ir visu to plaknes punktu kopa, kas atrodas ne tālāk par noteiktu attālumu no kāda fiksēta punkta. Riņķi bieži jauc ar riņķa līniju — riņķa līnija ir riņķa robeža (tā nesatur riņķa iekšpusē esošos punktus).

Riņķis

Ikdienā riņķi bieži sauc par apli.

Riņķa vispārinājums trīs dimensiju telpā ir lode.

Riņķa daļas

labot šo sadaļu
 
  • Segments ir riņķa daļa, kuru ierobežo horda un tās definētais loks. Perpendikuls no hordas viduspunkta līdz lokam ir segmenta augstums.
  • Sektors ir riņķa daļa, ko ierobežo loks un divi rādiusi, kas vilkti no loka galapunktiem.
  • Kvadrants ir sektors, kuru veidojošie rādiusi ir savstarpēji perpendikulāri.

Riņķa īpašības

labot šo sadaļu
  • Ja riņķi pagriež ap tā centru pa jebkuru leņķi, tā forma nemainās.
  • Riņķa centrs sakrīt ar tā masas centru.
  • Jebkura taisne, kas iet caur riņķa centru, ir tā simetrijas ass.
  • Starp visām plaknes figūrām ar fiksētu perimetru (robežas garumu) riņķim ir vislielākais laukums.
 
kur R — riņķa rādiuss un   = 3,141592… ir konstante .
  • Riņķa sektora laukums:
 
kur α — sektora leņķiskais lielums (radiānos) un R — riņķa rādiuss.
  • Riņķa perimetrs:
 
kur R — riņķa rādiuss un   = 3,141592… ir konstante .

Papildu literatūra

labot šo sadaļu
  • Vigodskis M., Elementārās matemātikas rokasgrāmata, Liesma, 1967, Rīga.
  1. Konstantīns Karulis. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. Rīga : Avots, 2001. 758. lpp. ISBN 9984-700-12-7. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2020. gada 13. oktobrī.
  2. Inese Lude, Jolanta Lapiņa. Matemātika 7. klasei. Pētergailis, 2013. 41. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu

Video: