Pilnas pārvērtības kukaiņi

kukaiņu klada

Pilnas pārvērtības kukaiņi jeb pilnas pārvērtības kukaiņu virskārta (Endopterygota) ir jaunspārņu infraklases (Neoptera) kukaiņu virskārta. Visiem pilnas pārvērtības kukaiņiem ir raksturīgas trīs atšķirīgas attīstības stadijas; kāpura, kūniņas un pieauguša kukaiņa stadija. Starp kāpuru un pieaugušu kukaini īpatnim jāizdzīvo caur radikālu metamorfozi, kas notiek kūniņas stadijā. Metamorfozes laikā mainās kukaiņa izskats, anatomija un bioloģija.

Pilnas pārvērtības kukaiņi
Endopterygota (Sharp, 1898)
Saksijas lapsene (Dolichovespula saxonica)
Saksijas lapsene (Dolichovespula saxonica)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
ApakštipsSeškāji (Hexapoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
ApakšklaseSpārneņi (Pterygota)
InfraklaseJaunspārņi (Neoptera)
VirskārtaPilnas pārvērtības kukaiņi (Endopterygota)
Sinonīmi
  • Holometabola
Pilnas pārvērtības kukaiņi Vikikrātuvē

Pilnas pārvērtības kukaiņu grupa ir vislabāk attīstītā un daudzveidīgākā visā kukaiņu klasē, tā apvieno apmēram 850 000 mūsdienās dzīvojošu sugu, kas tiek iedalītas 11 kārtās. Zināmākie ir bites, lapsenes, tauriņi un mušas.[1] Atšķirībā no nepilnas pārvērtības kukaiņiem (Exopterygota), kuriem spārni attīstās ārēji un pakāpeniski, pilnas pārvērtības kukaiņiem spārni attīstās iekšēji - kūniņas stadijā. Šī atšķirība tiek atspoguļota arī virskārtu zinātniskajos nosaukumos - Exopterygota nozīmē, ka spārni attīstās ārēji, bet Endopterygota nozīmē, ka spārni attīstās iekšēji. Senākās pilnas pārvērtības kukaiņu fosilijas saglabājušās no karbona perioda.[2]

Sistemātikas diskusijas

labot šo sadaļu
 
Mušas ir vieni no attīstītākajiem kukaiņiem pasaulē, attēlā Dolichopus plumipes

Sistemātiķiem joprojām nav vienprātības, kā dalīt pilnas pārvērtības kukaiņu virskārtu detalizētāk, kā arī nav vienprātības par kopējo jaunspārņu sistemātiku. Lai arī liela daļa sistemātiķu atzīst jaunspārņu iedalījumu divās lielās grupās atkarībā no to attīstības veida, autoratīvs sistemātikas informatīvais avots ITIS (Integrated Taxonomic Information System) neatzīst jaunspārņu sadalījumu nepilnas pārvērtības kukaiņu virskārtā un pilnas pārvērtības kukaiņu virskārtā, vienlaicīgi atzīmējot, ka šāda sistemātika tiek praktizēta.[3][4]

Ilgstoši tika uzskatīts, ka plēvspārņi, neskatoties uz samērā vienkāršo un primitīvo uzbūvi, toties ar augsti attīstīto bara struktūru, ir visattīstītākie kukaiņi no visiem. Tomēr DNS analīzēs pierādījās, ka plēvspārņi atbilstoši savai anatomijai ir bāzes grupa un vieni no primitīvākajiem kukaiņiem kopumā,[5][6] turpretī mušas un blusas ir vieni no attīstītākajiem un komplicētākājiem kukaiņiem.[7]

Šie atklājumi zinātniekus ir mudinājuši piedāvāt pilnas pārvērtības kukaiņus sadalīt grupās atbilstoši to īpašībām. Tomēr sistemātikas izmaiņas kopumā ieviešas lēnām un nebūt nav atrisinātas uzreiz visas pretrunas.

 
Plēvspārņu kārtas kukaiņa metamorfoze no kāpura par kukaini

Pilnas pārvērtības kukaiņu virskārta (Endopterygota) sensu stricto

Knābjgalvjveidīgo virskārta (Antliophora) (ieteikta virskārta)

Maksteņveidīgo virskārta (Amphiesmenoptera) (ieteikta virskārta)

Tīklspārņveidīgo virskārta (Neuropterida) (ieteikta virskārta)

Vaboļveidīgo virskārta (Coleopterida) (ieteikta virskārta)

Incertae sedis

  1. Rolf G. Beutel & Hans Pohl. "Endopterygote systematics – where do we stand and what is the goal (Hexapoda, Arthropoda)?". Systematic Entomology 31 (2): 202–219. doi:10.1111/j.1365-3113.2006.00341.x
  2. A. Nel, P. Roques, P. Nel, J. Prokop & J. S. Steyer (2007). "The earliest holometabolous insect from the Carboniferous: a "crucial" innovation with delayed success (Insecta Protomeropina Protomeropidae)". Annales de la Société Entomologique de France 43 (3): 349–355.
  3. ITIS: Endopterygota
  4. ITIS: Neoptera
  5. The reconciliation between mitochondrial and nuclear data in the Insecta class phylogeny
  6. Permian ancestors of Hymenoptera and Raphidioptera
  7. Shifts in the life history of parasitic wasps correlate with pronounced alterations in early developmen

Ārējās saites

labot šo sadaļu