Kelce
Kelce (poļu: Kielce) ir pilsēta un apriņķis Polijas dienviddaļā, Sventokšiskas vojevodistes centrs. Atrodas Sventokšiskas kalnu vidienē, Silņicas upes krastos. Sens kaļķakmens ieguves centrs. Pilsētā ir 9 augstskolas un 3 teātri.
Kelce | ||
---|---|---|
pilsēta | ||
Kielce | ||
Bīskapa pils Kelcē | ||
| ||
Koordinātas: 50°53′0″N 20°31′0″E / 50.88333°N 20.51667°EKoordinātas: 50°53′0″N 20°31′0″E / 50.88333°N 20.51667°E | ||
Valsts | Polija | |
Vojevodiste | Sventokšiskas vojevodiste | |
Apriņķis | pilsēta ar apriņķa tiesībām | |
Pilsētas tiesības | 1364 | |
Platība | ||
• Kopējā | 109,65 km2 | |
Iedzīvotāji (2021)[1] | ||
• kopā | 186 894 | |
• blīvums | 1 894,4/km² | |
Laika josla | CET (UTC+1) | |
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
Mājaslapa |
www | |
Kelce Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļu12. gadsimtā Krakovas bīskaps uzcēla koka baznīcu sena tirgus vietā. Vieta kļuva par bīskapa īpašumu. 1171. gadā pilsētā tika uzcelta mūra baznīca. 1229. gadā bīskaps Vincents Kadlubeks nodibināja pirmo skolu. 13. gadsimta vidū Mongolijas hans Ugedejs nopostīja apmetni.
1295. gadā pilsētai piešķīra Magdeburgas tiesības. 15. gadsimtā Kelce kļuva par lielu metalurģijas centru, kur tika pārstrādāts varš, svins, dzelzs, kaļķakmens. 1637. līdz 1642. gadam notika renesanses stila bīskapa pils celtniecība.
1650. gados zviedri Plūdu laikā nopostīja pilsētu. 1702. gadā Lielā Ziemeļu kara laikā pie Kelces notika kauja starp uzbrūkošajiem zviedriem un poļu-sakšu armiju jeb Klisovas kauja. 1762. gadā Kelcē dzīvoja 4000 iedzīvotāju.
1789. gadā pilsēta tika nacionalizēta un vairs nebija Krakovas bīskapu īpašums. 1794. gadā Kelce bija Tadeuša Koscjuško štābs. 1795. gadā Trešās Polijas dalīšanas laikā Kelci iekļāva Austrijas impērijā. 1809. gadā Poļu - austriešu kara laikā pilsētu ieņēma Juzefa Poņatovska karaspēks un iekļāva Polijas hercogistē. 1815. gadā pēc Napoleona sakāves Kelci iekļāva Polijas caristē, respektīvi Krievijā.
1816. gadā Kelcē tika nodibināta pirmā tehniskā universitāte Polijā. 1830. gadā notika Novembra sacelšanās. 1885. gadā Kelcē pabeigta dzelzceļa būvniecība. 1863. gadā pēc Janvāra sacelšanās sakāves krievu varas iestādes slēdza visas poļu skolas Kelcē, un tā kļuva par garnizona pilsētu.
1914. gada septembrī Juzefa Pilsudska poļu leģioni ienāca pilsētā, tā bija pirmā poļu pilsēta, ko ieņēma Pilsudska karaspēks. 1939. gada septembrī liela daļa no Vesterplates aizstāvjiem bija kelcieši. Vācu okupācijas laikā Sventokšiskas kalnos darbojās daudzas poļu partizāņu vienības. 1945. gada 15.janvārī pilsētu ieņēma Sarkanā Armija. 1946. gada jūlijā pilsētas teritorijā norisinājās Kelces grautiņš.
Cilvēki
labot šo sadaļuKelcē dzimuši:
- Pāvels Brožeks (Paweł Brożek, 1983 – ) – futbolists
- Gustavs Herlings-Grudziņskis (Gustaw Herling-Grudziński, 1919 – 2000) – esejists un domātājs
- Malgožata Olejņika (Małgorzata Olejnik, 1966 – ) – politiķe
Apskates objekti
labot šo sadaļu- Kelces bazilika (Bazylika katedralna Wniebowzięcia Najświętszej Maryi Panny w Kielcach)
- Kelces pils (Pałac Biskupów Krakowskich w Kielcach)
- Kelces sinagoga (Synagoga w Kielcach)
Galerija
labot šo sadaļu-
Kelces bazilika
-
Kelces pils
-
Kelces sinagoga
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/052615261011-0945930?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 6 oktobris 2022.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kelce.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
- Kelces bazilika
- Kelces pils