Gripa

Gripa (latīņu: influentia, franču: grippe) ir akūta, sevišķi lipīga elpošanas orgānu infekcijas slimība, ar ko slimo tikai putni un zīdītāji. Gripu izraisa Orthomyxoviridae (gripas vīrusu) dzimtas RNS vīrusi un tā izplatās gaisa pilienu veidā ar rīkles sekrētu, ko izdala inficētais organisms. Tieši šo iemeslu dēļ ir ļoti viegli saslimt, esot saskarē ar slimības nēsātāju. Nopietnākos gadījumos gripa var izraisīt atipisku pneimoniju, kas var beigties nāvējoši, it īpaši maziem bērniem un veciem cilvēkiem. Bieži gripa netiek laikus diagnosticēta, jo tā tiek sajaukta ar parastu saaukstēšanos. Gripu salīdzinājumā ar saaukstēšanos izraisa pavisam citi vīrusi un tā ir daudz bīstamāka slimība. Gripas infekcijas avots ir slims cilvēks. Gripas vīruss izplatās ļoti strauji. Visvienkāršāk to iegūt, ja kāds slims cilvēks uzšķauda.

Spāņu gripas vīruss elektronu mikroskopā

Pēc starptautiskās slimību klasifikācijas–10 gripai ir piešķirti divi kodi: J10 — gripai ar identificētu vīrusu, un J11 — gripai, ja vīruss nav identificēts.

Gripas simptomi un pazīmes

Gripas simptomi sākas pēkšņi, aptuveni divas vai trīs dienas pēc inficēšanās. Cilvēkiem slimības parastās pazīmes ir saaukstēšanās un drudzis, sāpīgs kakls, muskuļu sāpes, spēcīgas galvassāpes, sauss un rejošs klepus, vājums un vispārējs diskomforts, kā arī sāpes acu ābolos un kaulos. Dažos gadījumos ādā vai gļotādā var būt asinsizplūdumi un/vai deguna asiņošana.

Gripas vīrusu raksturojums

Gripas vīrusa nomenklatūras diagramma

Gripas vīrusus iedala A tipa, B tipa un C tipa gripas vīrusos.

Pie A tipa pieder vīrusi, kas izraisīja spāņu gripu (1918), cūku gripu (2009, abi H1N1), Āzijas gripu (1957, H2N2), Honkongas gripu (1968, H3N2) un putnu gripu (2005, H5N1). A tipa vīrusi izraisa ļoti smagas saslimšanas, kā arī epidēmijas un pat pandēmijas. Ar šā tipa vīrusiem var slimot ne tikai cilvēks, bet arī citas zīdītāju un putnu sugas.

B tipa vīrusi galvenokārt skar tikai cilvēkus. Tie ir retāk sastopami nekā A tipa vīrusi, kā arī lēnāk attīstās.

C tipa vīrusi līdzīgi kā B tipa skar galvenokārt cilvēkus, un arī ir mazāk izplatīti nekā A tipa vīrusi. C tipa vīrusi izraisa vieglu saslimšanu.

Ārstēšana

Ārstēšana parasti ir simptomātiska. Jāievēro gultas režīms un jāuzņem pietiekami daudz šķidruma. Temperatūras mazināšanai var lietot paracetamolu, taču jāuzmanās nepārsniegt rekomendētās devas. Jāatturas no aspirīna lietošanas, it sevišķi bērniem, jo tas var izraisīt nieru un smadzeņu bojājumus. Klepus mazināšanai lieto kodeīnu vai deksmetorfānu saturošus pretklepus līdzekļus; ja parādās krēpas, šo līdzekļu vietā jālieto atkrēpošanas līdzekļi.

Ja slimnieks ir riska grupā (piemēram, vecumā virs 65 gadiem vai ar hroniskām slimībām), divu dienu laikā kopš saslimšanas jāveic pretvīrusu terapija ar oseltamiviru (Tamiflu) vai zanamaviru. Remantadīnu pašlaik nelieto gripas ārstēšanā un profilaksē, jo mūsdienās cirkulējošie gripas vīrusi ir nejutīgi pret to.

Nedrīkst mēģināt gripas gadījumā lietot antibiotikas — tās principā neiedarbojas uz vīrusiem. Antibiotikas izmanto tikai bakteriālu komplikāciju gadījumos, kad tās izrakstījis ārsts.

Profilakse

Efektīvākais un lētākais pretgripas profilakses veids ir vakcinācija. Vakcinācija jāveic pirms gripas epidēmijas sākuma, to ieteicams veikt novembrī vai decembrī. Imunitāte izveidojas divu nedēļu laikā. Sevišķi iesakāma vakcinācija ir riska grupu pacientiem vai tiem, kam paredzētas plānveida operācijas, kā arī grūtniecēm. Riska grupu iedzīvotāji, kas kontaktējušies ar gripas slimnieku, profilaksei var lietot oseltamivira vai zanamavira pretvīrusu preparātus.

Latvija pieder pie valstīm, kur iedzīvotāji ļoti maz vakcinējas pret gripu sabiedrībā valdošās nepamatoti noraidošās attieksmes dēļ.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gripa.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• GRIPA.LV (latviski)
• Gripa | Medicīnas termins (latviski)