Goldkosta
Goldkosta (angļu: Gold Coast — 'zelta krasts') ir piekrastes pilsēta Austrālijā, kas atrodas dienvidaustrumu Kvīnslendā un 66 kilometrus uz dienvidiem no štata galvaspilsētas Brisbenas. Goldkosta ir otrā visvairāk apdzīvotā pilsēta Kvīnslendas štatā aiz Brisbenas, sestā lielākā pilsēta Austrālijā pēc iedzīvotāju skaita un otrā visblīvāk apdzīvotā pilsēta Austrālijā.[2]
| Goldkosta | |
|---|---|
| pilsēta | |
| Gold Coast | |
 | |
  Goldkosta  Goldkosta | |
| Koordinātas: 27°01′01″S 153°25′41″E / 27.017°S 153.428°EKoordinātas: 27°01′01″S 153°25′41″E / 27.017°S 153.428°E | |
| Valsts |
 Austrālija |
| Štats | Kvīnslenda |
| Dibināta | 1959. gads |
| Administrācija | |
| • Tips | Goldkostas pilsētas dome |
| Platība | |
| • Kopējā | 414,3 km2 |
| Iedzīvotāji (2016)[1] | |
| • kopā | 638 090 |
| • blīvums | 1 540,2/km² |
| Laika josla | AEST (UTC+10) |
| Mājaslapa |
www |
 Goldkosta Vikikrātuvē | |
Goldkosta ir viena no straujāk augošajām pilsētām Austrālijā pēc nekustamo īpašumu tirgus, biznesa un tūrisma nozarēm. Goldkosta ir pazīstams tūrisma galamērķis ar saulainu subtropu klimatu, pludmalēm, debesskrāpjiem, daudzveidīgo dabu, atrakciju parkiem un naktsklubiem. Katru gadu Goldkostu apmeklē ap desmit miljoniem tūristu, padarot tūrismu par pilsētas galveno ienākumu avotu. 2018. gada aprīlī pilsētā norisinājās 21. Nāciju Sadraudzības spēles.[3]
Vēsture
labot šo sadaļuPirmais Goldkostas krastu 1770. gada 16. maijā kuģojot netālu no krasta, iezīmēja britu leitnants Džeimss Kuks. Līdz 1823. gadam jaunatklāto zemi vēl neapdzīvoja neviens eiropietis, kad beidzot krastā piestāja britu pētnieks Džons Ohlijs. Ap 19. gadsimta vidu teritorijā sāka parādīties liels skaits koku zāģētavu, kā arī lielopu, kokvilnas un cukura audzētāju saimniecības.
1885. gadā Nerangas upes iztekā sev brīvdienu māju uzbūvēja Kvīnslendas gubernators Antonijs Musgrave. No tā laika apkārt esošā krasta teritorija ieguva reputāciju kā kūrorts Brisbenas bagātajiem un ietekmīgajiem. 1889. gadā uz Goldkostu pagarināja dzelzceļa līniju un krasta teritorijā sāka parādīties arvien vairāk viesnīcu un viesu namu.
Līdz 1925. gadam iedzīvotāju skaits pilsētā auga lēni, bet tad tika uzbūvēts jauns ceļa savienojums ar Brisbenu un uzbūvēta Džeimsa Kavila Sērferu paradīzes viesnīca, pilsētā sākās īsts tūristu bums. Arvien vairāk attīstoties auto industrijai un to pieejamībai, palielinājās arī tūristu skaits un ap 1935. gadu lielākā daļa no piekrastes bija apbūvēta ar viesnīcām un brīvdienu mājām. 1933. gadā pilsēta tika pārsaukta par Sērferu paradīzi.
Iedzīvotāju skaits pilsētā pieauga, pieaugot tūristu skaitam un ar 1940. gadu īpašumu attīstītāji un žurnālisti pilsētu sāka dēvēt par Goldkostu. 1958. gadā pilsēta oficiāli pieņēma Goldkostas nosaukumu un 1959. gadā tā tika oficiāli pasludināta par pilsētu.
1970. gadā pilsēta sāka strauji izplesties un tās krasta līniju sāka apbūvēt ar debesskrāpjiem un jaunām viesnīcām. 1981. gadā pilsētā izveidoja lidostu. 1994. gadā pilsētas teritoriju paplašināja, lai aptvertu lielāku pludmales daļu, tādejādi tā kļuva par otro lielāko Kvīnslendas pilsētu aiz Brisbenas.
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuGoldkostas pilsēta atrodas Kvīnslendas dienvidaustrumu stūrī, uz ziemeļiem no Brisbenas. Pilsēta stiepjas no Rasela salas līdz Jaundienvidvelsas robežai. Rietumos pilsēta robežojas ar Lielo Ūdensšķirtnes grēdu. Daļu no tās dēvē par Goldkostas iekšzemi (206 km2). Grēdu priekšā ir Lemingtonas nacionālais parks, kurš ir iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Nacionālajā parkā ir sastopami lietus meži, kuri ir apauguši apkārt vulkāna krāterim, un liels skaits retu un apdraudētu koku un augu sugu.
Liela daļa piekrastes zemienes un purvi ir pārvērsti par ūdensceļiem un mākslīgām salām, uz kurām atrodas debesskrāpji un mājas. Stipri ir attīstīta arī pilsētas piekrastes zona, kura apbūvēta ar viesnīcām, kūrortiem un |debesskrāpjiem.
Klimats
labot šo sadaļuGoldkostas klimats ir mitrs subtropu klimats ar maigām ziemām un siltām, mitrām vasarām. Vasarā pilsētā bieži ir ilgas lietavas ar negaisu un spēcīgām lietusgāzēm. Lietus dažreiz ilgst pat vairākas nedēļas. Ziemas ir saulainas, siltas un sausas. Silto ziemu dēļ pilsētā ziemas sezonā ir liels tūristu pieplūdums.
| Goldkostas meteoroloģiskie dati | |||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gads |
| Augstākā temperatūra °C (°F) | 101.3 (38.5) |
104.9 (40.5) |
97.3 (36.3) |
91.9 (33.3) |
84.9 (29.4) |
80.8 (27.1) |
80.2 (26.8) |
90.3 (32.4) |
91.4 (33.0) |
98.2 (36.8) |
95.9 (35.5) |
102.9 (39.4) |
104.9 (40.5) |
| Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) | 83.5 (28.6) |
83.3 (28.5) |
81.9 (27.7) |
78.3 (25.7) |
74.1 (23.4) |
70.3 (21.3) |
70 (21.1) |
71.2 (21.8) |
74.8 (23.8) |
77.9 (25.5) |
79.9 (26.6) |
82 (27.8) |
77.2 (25.1) |
| Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) | 71.2 (21.8) |
71.2 (21.8) |
69.3 (20.7) |
64.9 (18.3) |
59.7 (15.4) |
55.6 (13.1) |
53.6 (12.0) |
54.5 (12.5) |
58.6 (14.8) |
62.4 (16.9) |
65.8 (18.8) |
68.9 (20.5) |
63 (17.2) |
| Zemākā temperatūra °C (°F) | 63 (17.2) |
63 (17.2) |
56.1 (13.4) |
48 (8.9) |
43.9 (6.6) |
38.8 (3.8) |
36.5 (2.5) |
39.6 (4.2) |
46.9 (8.3) |
50 (10.0) |
46.8 (8.2) |
58.5 (14.7) |
36.5 (2.5) |
| Nokrišņu daudzums mm (collas) | 4.122 (104.7) |
6.98 (177.3) |
3.748 (95.2) |
4.173 (106.0) |
4.85 (123.2) |
4.579 (116.3) |
1.811 (46.0) |
2.291 (58.2) |
1.717 (43.6) |
3.469 (88.1) |
5.508 (139.9) |
4.874 (123.8) |
47,984 (1 218,8) |
| Vidējais dienu skaits ar nokr. | 14.1 | 14.0 | 14.5 | 12.0 | 11.9 | 10.9 | 7.8 | 7.4 | 8.3 | 10.2 | 12.3 | 12.0 | 135.4 |
| Avots: [4] | |||||||||||||
Ekonomika
labot šo sadaļuMazāk kā 50 gadu laikā Goldkosta ir izaugusi no mazas kūrortpilsētas līdz Austrālijas sestai lielākajai pilsētai un lielākajai Austrālijas pilsētai, kas nav štata galvaspilsēta. Goldkosta ir viena no Austrālijas visstraujāk augošajām pilsētām un tās ikgadējais iedzīvotāju pieaugums ir ap 1,8%. Pilsētas galvenais ienākumu avots ir tūrisms, bet pilsētā ir attīstītas arī citas industrijas, kā izglītības, filmu, informācijas tehnoloģijas un pārtikas rūpniecības industrijas. Pilsētas bezdarbnieku skaits veido 5,6%, kas ir zem Austrālijas vidējā rādītāja. Katrs ceturtais pilsētas iedzīvotājs ir nodarbināts tūrisma nozarē.
Tūrisms
labot šo sadaļuTūrisms ir pilsētas galvenais ienākumu avots, kas rada vairāk kā 4,4 miljardus dolāru katru gadu un nodarbina katru ceturto pilsētas iedzīvotāju. Goldkosta ir populārākais tūrisma galamērķis Kvīnslendā un piektais populārākais tūrisma galamērķis Austrālijā.[5] Katru gadu pilsētu apmeklē vairāk kā 10 miljoni tūristu.
Pilsētas teritorijā ietilpst 57 kilometrus gara pludmale, pilsētas kanāli, kuru garums sasniedz vairāk kā 600 kilometru, ap 100 000 hektāru lielas dabas rezervātu teritorijas, vairāk kā 344 viesnīcas un 500 restorānu, 40 golfa klubi un pieci atrakciju parki. Kopējais pilsētas krasta līnijas garums sastāda 57 kilometrus. Pludmale ir populāra atpūtas vieta tūristiem un iedzīvotājiem, tā ir arī viena no populārākajām sērfošanas vietām visā Austrālijā un pasaulē. Pilsētā ir vairāk kā 40 peldvietas un desmit sērfošanas vietas, kas ir populāras sērfotāju un tūristu vidū.
Filmu industrija
labot šo sadaļuGoldkosta ir Kvīnslendas lielākais filmu industrijas centrs un katru gadu saražo 75% no visām Kvīnslendā uzņemtajām filmām, apgrozot ap 150 miljoniem dolāru. Goldkosta ir Austrālijas trešais lielākais filmu industrijas centrs aiz Sidnejas un Melburnas. Goldkostā veidotas tādas pazīstamas filmas kā "Skubijs Dū", "Nesalauztais", "Sanandreasa lūzums", "Karību jūras pirāti: Salazara atriebība" un "Vaska nams".
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Q123347.
- ↑ «Statistics of Australia». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 31. martā. Skatīts: 2013. gada 4. jūnijā.
- ↑ «Gold Coast Commonwealth Games». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 15. augustā. Skatīts: 2013. gada 4. jūnijā.
- ↑ «Climate statistics for Gold Coast Seaway». Australian Bureau of Meteorology. June 2011.
- ↑ «Tourism Australia - Home». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. maijā. Skatīts: 2012. gada 17. maijā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Goldkosta.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)