Barkavas baznīca
Barkavas Svētā Staņislava Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Madonas novada Barkavas pagasta centrā ciemā Barkavā. Dievnams ir iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.[2]
Barkavas Svētā Staņislava Romas katoļu baznīca | |
---|---|
Barkavas katoļu baznīca | |
Pamatinformācija | |
Atrašanās vieta | Latvija, Barkavas pagasts, Barkava |
Koordinātas | 56°43′33″N 26°36′41″E / 56.72583°N 26.61139°EKoordinātas: 56°43′33″N 26°36′41″E / 56.72583°N 26.61139°E |
Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
Iesvētīšanas gads | 1896 |
Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
Statuss | baznīca |
Vadība | prāvests Arturs Mozga |
Arhitektūras apraksts | |
Arhitektūras stils | Gotika |
Fasādes virziens | R |
Celtniecības beigas | 1882 |
Specifikācija | |
Garums | 38m |
Platums | 28m |
Būvmateriāli | |
Oficiālais nosaukums: Barkavas katoļu baznīca | |
Aizsardzības numurs | 8772 |
Vērtības grupa | vietējas nozīmes |
Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
Iekļaušana aizsardzībā | 2011. gada 6. aprīlis |
Vēsture
labot šo sadaļuBarkavas pirmā katoļu koka baznīca tika uzcelta 1793. gadā. To uzbūvēja Mihaels fon der Borhs, veltot Svētā Miķeļa Erceņģeļa godam. Baznīcu apkalpoja Varakļānu jezuītu misija, tā pastāvēja 89 gadus
Pašreizējā mūra baznīca ir uzcelta prāvesta Jāņa Volloviča darbības laikā 1882. gadā par grāfa S. Zīberga un draudzes locekļu līdzekļiem. Baznīcas plānu izstrādāja inženieris K. Tihomirovs. 1896. gadā bīskaps Albīns Simons to konsekrēja Svētā Staņislava — mocekļa un bīskapa godam.[3]
Draudze
labot šo sadaļuDraudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Arturs Mozga.[nepieciešama atsauce] Barkavas draudze veidojās jau 18. gadsimta sākumā. Draudzei ir sešas kapsētas — Barkavas centra kapi, Krievbirzes kapsēta, Cauņu kapsēta, Vecumnieku kapsēta, Trizelnieku kapsēta un Salenieku kapsēta.
Draudzes lielākie svētki
labot šo sadaļuDraudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētā Staņislava diena, Svētā Antona diena, Svētā Pētera un Pāvila diena, Svētās Annas diena, Svētās Terēzes no Bērna Jēzus diena.
Tehniska informācija
labot šo sadaļuBarkavas baznīca ir ķieģeļu — mūra trīsnavu celtne, ar skārda jumtu, 38 metrus gara un 28 metrus plata. Baznīcā ir cementa flīžu grīda. Dievnamam ir divi torņi, kuros ir iekārti trīs zvani, lielākie 40 pudus (liets Valdajā, 1900) un 10 pudus (1902) smagi.[4] Ap baznīcu ir mūra žogs.
Arhitektūra
labot šo sadaļuDievnams ir halles tipa taisnstūrveida plāna trīsjomu celtne ar diviem piramidālu smaiļu torņiem, kas atrodas galvenajā fasādē. Baznīca celta eklektisma stilā no plēstiem laukakmeņiem, veidojot dekoratīvu būvējumu. Fasāžu apdarē izmantoti kontrforsi, arkatūras joslas, ailu apmales, pilastri, dzegas un starpdzegas, kas mūrētas no sarkaniem ķieģeļiem. Dievnamam ir smailloka logailas, saglabājušies ir visi oriģinālie logi ar vienkāršu, uz stila krāsotu vitrāžu un sīkrūšu spraišļojumu. Apaļi logi ar vitrāžu atrodas austrumu un rietumu fasādēs. Visām, kopskaitā trijām rietumfasādes durvīm ir saglabājušies oriģinālie apkalumi. Jumta segumam izmantotas cinkotā skārda loksnes, no kā veidoti arī dzegu un pilastru nosegumjumtiņi.[2]
Interjers
labot šo sadaļuBaznīcas galvenajā altārī ir Svētās ģimenes glezna, ko tāpat kā Lieldienu kapa panorāmu izveidojis mākslinieks Bitkovs.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Barkavas baznīca.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2012. gada 3. janvārī. Arhivēts 2012. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 2,0 2,1 www.mantojums.lv
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 68.lpp.
- ↑ www.diena.lv