Bangladeša

Bangladeša (bengāļu: বাংলাদেশ [ˈbaŋlad̪eʃ]), oficiāli Bangladešas Tautas Republika (bengāļu: গণপ্রজাতন্ত্রী বাংলাদেশ, Gônoprojatontri Bangladesh) ir valsts Dienvidāzijā. Tā robežojas ar Indiju un Mjanmu, bet tās krastus apskalo Bengālijas līcis.

Bangladešas Tautas Republika গণপ্রজাতন্ত্রী বাংলাদেশ Gônoprojatontri Bangladesh
Karogs Ģerbonis
Himna: Amar Shonar Bangla
Location of Bangladesh
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Daka
Valsts valodas		bengāļu valoda
Valdība		Parlamentāra republika
-	Prezidents	Mohameds Šahabudins
-	Premjerministre	Hasīna Vazeda
Neatkarība		no Pakistānas
-	Deklarēta	1971. gada 26. martā
-	Uzvaras diena	1971. gada 16. decembrī
Platība
-	Kopā	147 570 km² (94.)
-	Ūdens (%)	7,0
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2007. gadā	150 448 340 (7.)
-	Blīvums	1045/km² (11.)
IKP (PPP)		2007. gada aprēķins
-	Kopā	$206,6 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$1300
Džini koef. (2000)		31,8 (vidējs)
TAI (2021)		▲ 0,661 (vidējs) (121.)
Valūta		Bangladešas taka (BDT)
Laika josla		BDT (UTC+6)
Interneta domēns		.bd
ISO 3166-1 kods		050 / BGD / BD
Tālsarunu kods		+880

Atpalikusi agrāra valsts, biežas dabas katastrofas, zems infrastruktūras attīstības līmenis. Galvenie dabas resursi — koksne, dabas gāze, urāns, akmeņogles, kūdra. Subekvatoriālais klimats sekmē lauksaimniecības attīstību. Lietus periodā plašas teritorijas pārplūst. 15% valsts teritorijas klāj tropiskie meži. Aramzeme aizņem 73% valsts platības, ilggadīgie stādījumi 2%, ganības 5%. Apūdeņo 31 000 km² teritorijas. Audzē džutu, rīsu, kviešus, cukurniedres, tējas krūmus, kokvilnu, tabaku, prosu, eļļas augus, dārzeņus, mango, ananasus, garšaugus, banānus. Bangladeša ieņem otro vietu pasaulē džutas kopražas ziņā. Liellopu un putnu audzēšana (gaļa, piens, olas). Lauksaimniecībā nodarbināti 63% iedzīvotāji un tā dod 30% no IKP vērtības. IKP uz vienu iedzīvotāju 1570 dolāri (2000. gadā). Rūpniecībā nodarbināti 11% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, pakalpojumu sfērā 26%.

Rūpniecības galvenā nozare ir džutas pārstrāde un kokvilnas rūpniecība. 94% elektroenergijas saražo TES, 6% HES. Iegūst arī dabasgāzi, kaolīnu, kaļķakmeni. Ražo cukuru, papīru, cementu, minerālmēslus, kabeļus, dīzeļus, sērkociņus. Lielākie uzņēmumi Čitagongas melnās metalurģijas un naftas pārstrādes rūpnīcas. Jūras ostas — Čitagonga, Čalna, Mongla. Dzelzceļu kopgarums ir 2745 km. Autoceļu kopgarums — 201 182 km, no tiem ar cieto (asfalta) segumu 10%.

Eksportē džutu un džutas izstrādājumus, zivis, garneles, varžu kājiņas, ādas un ādu izstrādājumus, tēju, apģērbus. Importē mašīnas un tehnoloģiskās iekārtas, naftu un naftas produktus, augu eļļu, kviešus, rīsus, piena produktus, minerālmēslus. Galvenie tirdzniecības partneri ir ASV, Japāna, Lielbritānija, Vācija, Francija, Indija, Singapūra, Ķīna.

Bangladešas nacionālais dzīvnieks ir Bengālijas tīģeris.

Iedzīvotāji

Bangladeša ir 8. visvairāk apdzīvotā valsts pasaulē ar vairāk nekā 169 miljoniem iedzīvotāju. Aptuveni 91% valsts iedzīvotāju ir musulmaņi, taču valstī dzīvo arī hinduisti (8%), budisti un kristieši. Etniski gandrīz visi iedzīvotāji ir bengāļi, bet kalnu rajonos dzīvo dažādas cilšu grupas.

Valsts kopējais dzimstības līmenis ir ievērojami samazinājies, un sagaidāms, ka nākamajās desmitgadēs iedzīvotāju skaita pieaugums stabilizēsies. 1970. gados vidējais bērnu skaits vienai sievietei bija ap 6,9 bērniem, bet līdz 2022. gadam šis rādītājs ir samazinājies līdz 1,93 bērniem. Šis samazinājums notika galvenokārt pateicoties uzlabotai piekļuvei veselības aprūpei un izglītībai, jo īpaši sievietēm.

Skatīt arī

• Bangladešas pilsētu uzskaitījums

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bangladeša.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)