Krasnojarska
Krasnojarska (krievu: Красноярск) ir lielpilsēta Krievijas Federācijā, Krasnojarskas novada administratīvais centrs. Izvietojusies novada dienvidos abos Jeņisejas krastos, kur to šķērso Transsibīrijas dzelzceļš. Viens no galvenajiem Austrumsibīrijas biznesa, rūpniecības, izglītības un kultūras centriem.[1][2]
Krasnojarska | |||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
pilsēta | |||||||||
Красноярск | |||||||||
| |||||||||
| |||||||||
Koordinātas: 56°1′N 92°52′E / 56.017°N 92.867°EKoordinātas: 56°1′N 92°52′E / 56.017°N 92.867°E | |||||||||
Valsts | Krievija | ||||||||
Federācijas subjekts | Krasnojarskas novads | ||||||||
Federālais apgabals | Sibīrijas federālais apgabals | ||||||||
Platība | |||||||||
• Kopējā | 379,5 km2 | ||||||||
Augstums | 287 m | ||||||||
Iedzīvotāji (2023. gadā) | |||||||||
• kopā | 1 196 913 | ||||||||
• blīvums | 3 153,9/km² | ||||||||
Mājaslapa |
www | ||||||||
Krasnojarska Vikikrātuvē |
Krasnojarskā 2013. gadā dzīvoja vairāk kā 1 miljons iedzīvotāju, tā ir Sibīrijas trešā lielākā pilsēta (aiz Novosibirskas un Omskas).[1] Pilsētas pievārtē atrodas rezervāts Stolbi ("Stabi", kopš 2019. gada Красноярские Столбы).
Vēsture
labot šo sadaļuPilsēta veidojās ap kazaku 1628. gadā dibināto cietoksni, ko sākotnēji sauca par Jauno Kačas ostrogu (Новый Качинский острог), vēlāk to nodevēja par "Sarkanajām (Skaistajām) Klintīm" (Красный Яр) senākā hakasu valodas vietvārda "Kizilčara" (Хызыл чар) ietekmē.[3] Pilsētiņa sāka attīstīties 18. gadsimta vidū pēc pasta ceļa izveides un tuvējo zelta atradņu attīstīšanās. Tā bija arī izsūtījuma vieta.
19. gadsimtā Krasnojarska bija galvenais Sibīrijas kazaku centrs. 1823. gadā tā kļuva par Jeņisejas guberņas administratīvo centru. 1895. gadā caur pilsētu izbūvēja Transsibīrijas dzelzceļu. 1900. gadā tilta pār Jeņiseju makets līdz ar Eifeļa torni ieguva Grand-Prix 1900. gada Pasaules izstādē Parīzē.
Pēc PSRS izveidošanās Krasnojarskā uzcēla daudz rūpnīcu, pēc Otrā pasaules kara uz šejieni pārcēla daudz rūpnīcu no Padomju Savienības rietumu daļas. No 1941. līdz 2013. gadam viens no lielākajiem uzņēmumiem pilsētā bija Krasnojarskas kombainu rūpnīca.
Sports
labot šo sadaļuKrasnojarsku uzskata par Krievijas regbija centru. Ilgāku laiku pilsētā atradās Krievijas regbija federācija, Krievijas regbija līgā spēlē divi Krasnojarskā bāzēti klubi.
Krievijas basketbola līgā spēlē Krasnojarskas "Enisey" komanda, savukārt Krievijas Augstākajā hokeja līgā spēlē Krasnojarskas "Sokol".
Latviešu biedrība
labot šo sadaļuKrasnojarskā darbojas latviešu biedrība "Dzintars",[4] kas organizē latviešu valodas kursus, kā arī kultūras pasākumus vietējai latviešu kopienai.[5] Biedrības darbā piedalās latvieši, kas Sibīrijā nonākuši padomju deportāciju rezultātā, Sibīrijas latviešu koloniju iedzīvotāji un viņu pēcteči.
Cilvēki
labot šo sadaļuKrasnojarskā dzimuši:
- Viktors Astafjevs (Виктор Астафьев) (1924—2001) - rakstnieks
- Aleksandrs Buškovs (Александр Бушков) (1956-) - rakstnieks
- Dmitrijs Hvorostovskis (Дмитрий Хворостовский) (1962-2017) - operdziedātājs
- Andrejs Makins (Andreï Makine) (1957-) - rakstnieks
- Aleksandrs Sjomins (Александр Сёмин) (1984-) - hokejists
- Vasilijs Surikovs (Василий Суриков) (1848—1916) - gleznotājs
Attēlu galerija
labot šo sadaļu-
Skats uz Krasnojarsku 2020. gada martā
-
Skats uz Krasnojarsku 2016. gada jūnijā
-
Tilts pār Jeņisejas upi Krasnojarskā, 2016. gada jūnijā
-
Skats uz Krasnojarsku 2013. gada septembrī
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Krasnoyarsk». britannica.com. Encyclopædia Britannica. Skatīts: 2021. gada 9. novembris.
- ↑ Dace Kokareviča. «Ambiciozā pērle – Krasnojarska». la.lv. Latvijas Avīze, 2012. gada 9. augusts. Skatīts: 2023. gada 3. janvāris.
- ↑ Бутанаев В. Я. Топонимический словарь Хакасско-Минусинского края. Абакан, 1995.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2012. gada 5. decembrī.
- ↑ http://www.youtube.com/user/liieniite/videos?flow=grid&view=0
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krasnojarska.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)