Kirijs
Kirijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cm un atomskaitli 96. Tas ir radioaktīvs metāls, ietilpst aktinīdu ķīmisko elementu saimē. Kirijs ir ciets, blīvs un sudrabains metāls ar relatīvi augstu kušanas temperatūru. Savienojumos kirijs ir galvenokārt četrvērtīgs.
| Kirijs | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
 Kirija(III) jonu fluorescence šķīdumā lāzera iedarbībā | |||||||
| Oksidēšanas pakāpes | +3, +4 | ||||||
| Elektronegativitāte | 1,3 | ||||||
| Blīvums | 13 510 kg/m3 | ||||||
| Kušanas temperatūra | 1613 K (1340 °C) | ||||||
| Viršanas temperatūra | 3383 K (3110 °C) | ||||||
Izotopi
labot šo sadaļuKirijs ir mākslīgi iegūts ķīmiskais elements. Dabā tas nav sastopams. Ir zināmi vairāki kirija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 233 līdz 252.[1] Visstabilākais no tiem ir 247Cm, kura pussabrukšanas periods ir 1,56×107 gadi.[1] Ļoti liels pussabrukšanas periods ir arī 248Cm (3,48×105 gadi).[1]
Vēsture
labot šo sadaļuKirijs pirmo reizi iegūts 1944. gada jūlijā un augustā Čikāgas Universitātes metalurģijas laboratorijā.[2] Atklājums sākotnēji tika turēts slepenībā un publiski par to paziņots tika 1945. gada novembrī. Kiriju atklāja Kalifornijas Universitātes zinātnieki Glenns Sīborgs (Glenn Seaborg), Ralfs A. Džeimss (Ralph A. James) un Alberts Giorso (Albert Ghiorso), bombardējot plutoniju-239 ar alfa daļiņām.
- 239Pu + α → 242Cm + n
Ķīmiskais elements nosaukts par godu poļu zinātniecei Marijai Sklodovskai-Kirī un viņas vīram — franču zinātniekam Pjēram Kirī.
Izmantošana
labot šo sadaļuDivi kirija izotopi (242Cm un 244Cm) tiek izmantoti kosmosa izpētes programmās. Dažādos kosmiskajos aparātos tie ir siltuma avoti termoelektronu emisijas un termoelektriskajiem ģeneratoriem.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Isotopes of the Element Curium» (angļu valodā). Jefferson Lab. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. Novembris. Skatīts: 2017. gada 14. janvārī.
- ↑ «Curium» (angļu valodā). Los Alamos National Laboratory. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 26. Februāris. Skatīts: 2017. gada 14. janvārī.
- ↑ «Curium» (angļu valodā). Lenntech. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 30. Janvāris. Skatīts: 2017. gada 14. janvārī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kirijs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
| Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
| Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
| K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
| Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
| Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
| Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |