Asaris
Asaris jeb Eiropas asaris (Perca fluviatilis) ir asaru dzimtas (Percidae) plēsīga saldūdens zivis. Tā dabīgais izplatības areāls ir Eiropa un Āzija, bet mūsdienās tas ir introducēts arī Dienvidāfrikā, Austrālijā un Jaunzēlandē. Latvijā asaris ir viena no visizplatītākajām saldūdens zivju sugām. Tas ir sastopams daudzās upēs un ezeros, kā arī jūras piekrastē, upju grīvu tuvumā. Nelielos, stipri aizaugušos un slēgtos ezeros, kur ziemā trūkst skābekļa, parasti nav sastopams.[1]
| Asaris Perca fluviatilis (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kārta | Asarveidīgās (Perciformes) |
| Dzimta | Asaru dzimta (Percidae) |
| Ģints | Asari (Perca) |
| Suga | Asaris (Perca fluviatilis) |
| Izplatība | |
 Dabīgais izplatības areāls
Introdukcijas areāls
| |
 Asaris Vikikrātuvē | |
Nosaukums
labot šo sadaļu.jpg)
Etimoloģiski nosaukumi latviešu un lietuviešu (ašarys, ešerys) valodā ir radnieciski un saistīti ar vārdu "ass".[2] Ar vārda nozīmes pārnesumu veidots asara nosaukums kurpnieks Aizupē. Šī nosaukuma rašanos paskaidro pievienotais teksts: "kurpniekam muguras spuri kā īleni, tāpēc tas nosaukts par kurpnieku".[3]
Pirmo reizi sugas latviskais nosaukums asara konstatēts 1638. gada darbā Phraseologia Lettica. Ander Theil. Verfertigt durch Georgium Mancelium. Riga, 1638. 18. gadsimta izloksnēs Zemgalē reģistrēti asers, aseris, aseriņš, aserītis.[2]
Kuršu kāpās reģistrēti nosaukumi bierškals, bieršķe, bieršķis, kas ir aizguvumi no vācu valodas (Berschke Austrumprūsijā, Barsch vācu literārajā valodā). Turklāt bierškals darināts no aizgūtajiem bierkšķe, biekšķis ar izskaņu -als, kas sastopama vairākos baltiskas cilmes zivju nosaukumos, piemēram, latviešu sapals, lietuviešu šapalas.[4]
Vairāki izloksnēs atzīmētie nosaukumi veidoti no asaru uzturēšanās vietām: ašķa asari Burtniekos (ašķi — kāds ūdensaugs Burtniekos); zāļu asari ( "mazi, slaidi asarīši, kas uzturas piekrastes zālēs") Viesienā, Meirānos; dziļuma asari ("palieli asari ar kupri, mīt dziļās vietās") Meirānos, Viesienā; duomu asari Burtniekos (duoms — "dzelme" Burtniekos, Mazsalacā); malas asari ("nelieli asari, mīt un nārsto piekrastē") Burtniekos; sēru asari ("gaiši asari, uzturas sēkļos") Burtniekos.
Konstatēti nosaukumi, kas norāda uz krāsu: dzeltēnie asari ("vidēji lieli asari"), tumšie asari ("nelieli asari"), zaļie asari ("lieli asari") Viesienā, Meirānos; zilie asari ("mazi asari") Alūksnē. Apzīmējums puncenis ar nozīmi "asaris nārsta laikā" atzīmēts Usmā.[2]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļu
.jpg)
Asarim ķermenis ir samērā augsts un no sāniem saplacināts. To sedz ktenoidālas zvīņas. Lielākajiem asariem uzreiz aiz galvas izveidojas kumpa mugura. Mute ar sīkiem, asiem zobiem, vērsta uz priekšu. Mugura zaļganbrūna, sāni zaļgandzelteni, vēders dzeltenīgs vai balts. Uz sāniem 5—9 tumšas šķērssvītras. Asarim ir 2 muguras spuras, pirmā ar asiem stariem, otrā ar mīkstiem. Pirmās muguras spuras galā melns plankums. Vēdera spuras, anālā spura un astes spura sarkanas vai oranžas.
Asarim var būt ļoti dažādi izmēri, kas atkarīgs no ūdenstilpes rakstura. Lielākie īpatņi sasniedz 40 cm garumu, bet masu līdz 1,5 kg.[1] Sasniedz lielus izmērus arī nelielās ūdenstilpēs, ja vien pietiek medījuma — sīkas zivtiņas.[5]
Uzvedība un barība
labot šo sadaļuAsarim ir raksturīgi uzturēties baros, kas nārsta laikā kļūst lielāki. Tam var novērot līdz 25 km tālu migrāciju. Asaris ir plēsīgs un barojas ar dažādām, mazām zivtiņām, piemēram, auslejām, vīķēm un raudām.[5] Vislabāk asarim patīk lēni plūstošas upes un ezeri. Tas parasti uzturas tuvu gruntij, ūdensaugu vai bedrīšu tuvumā, kur to grūti ieraudzīt.[6] Sīkākie asari mājo seklākos ūdeņos, lielākie dziļākos.[1] Asaris var sasniegt 26 gadu vecumu, Latvijā vecākais zināmais asaris ir sasniedzis 15 gadu vecumu.[5]
Vairošanās
labot šo sadaļuAsarim dzimumgatavība iestājas 1—7 gadu vecumā, kad tas sasniedzis 5—22 cm garumu. Mātītes auglība viena nārsta laikā ir 1000—900 000 ikru. Asari Latvijā nārsto no aprīļa līdz jūnijam, kad ūdens temperatūra ir 3°—20 °C. Nārsta dziļums no 20 cm līdz 15 m. Ziņu par nārstu jūras piekrastē nav. Asarim raksturīgs vienlaicīgs nārsts, kas ilgst 3—31 dienu. Ar vienu mātīti nārsto vairāki tēviņi. Iznērstie ikri, savstarpēji savienoti virknē, pielīp pie augiem, krūmiem un cita veida substrāta. Ikru attīstība ilgst 4—24 dienas. Asara kāpuri paliek piestiprinājušies pie augiem līdz ikru (olas) dzeltenums pilnībā ir uzsūcies. Tad mazie asarīši barojas ar zooplanktonu.[6]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Asaris
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Zivju nosaukumi latviešu valodā. Benita Laumane. Izdevniecība "Zinātne". Rīga 1973
- ↑ Mīlenbahs K. Latviešu valodas vārdnīca. Rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns. I—IV. Rīga. 1923—1932
- ↑ Endzelīns J., Hauzenberga E. Papildinājumi un labojumi K. Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīcai, I—III. Rīga. 1934—1946
- ↑ 5,0 5,1 5,2 Asaris Perca fluviatilis (L.)
- ↑ 6,0 6,1 «ARKive: Perch (Perca fluviatilis)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 2. februārī. Skatīts: 2012. gada 9. maijā. Arhivēts 2017. gada 2. februārī, Wayback Machine vietnē.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Asaris.