“Analogi vēži digitālās kulītēs: vēsturiskie folkloras tekstu korpusi mūsdienu skatījumā”
LU LFMI Latviešu folkloras krātuve un LU Humanitāro zinātņu fakultāte aicina pieteikt referātus ikgadējai Krišjāņa Barona zinātniskajai konferencei, kas norisināsies 2025. gada 31. oktobrī. Šoreiz rosinām pārvērtēt vēsturiskos (19. gs. – 20. gs. pirmā puse) folkloras tekstu korpusus. Aicinām pētniekus atskatīties uz to tapšanu, izvērtējot sarežģīto kultūrvēsturisko kontekstu, individuālu krājēju un pētnieku nozīmi šajā procesā un to pēctecību. Ar šo pasākumu godināsim vairākas nozīmīgas gadskārtas: Krišjāņa Barona 190. dzimšanas dienu, Latvju dainu izdošanas noslēguma 110. gadadienu un 100 gadus kopš Pētera Šmita sastādīto Latviešu pasaku un teiku iznākšanas sākuma.
Aktīva folkloras dokumentēšana Latvijā aizsākās pirmās nacionālās atmodas laikā 19. gadsimta otrajā pusē. Šajā laikā uzkrātie materiāli veidoja pamatu apjomīgiem publicēto tekstu korpusiem: Krišjāņa Barona sakārtotajām Latvju dainām (1894–1915), Anša Lerha-Puškaiša Latviešu tautas teikām un pasakām (1891–1903) un Andreja Jurjāna Latvju tautas mūzikas materiāliem (1894–1921). Institucionāli organizēta un sistemātiska folkloras vākšana sākās līdz ar Latviešu folkloras krātuves dibināšanu 1924. gadā, kas ļāva mērķtiecīgi dokumentēt, arhivēt un klasificēt vairākus miljonus folkloras tekstu.
Pusotra gadsimta laikā uzkrātais materiāls aptver ne tikai klasiskos folkloras žanrus, bet arī dažādu ikdienas prakšu aprakstus, tostarp rakstveidā un vizuālās reprezentācijās fiksētus notikumus. Šo vākumu tapšanu ir ietekmējuši dažādi faktori: vēsturiskie apstākļi, tai skaitā gan ideoloģija, gan arī aktuālās zinātniskās teorijas, finansējuma pieejamība, tehnoloģiskās iespējas, vācēju un pētnieku individuālās intereses, zināšanas, uzskati u. c. Līdzīgs, laika gaitā mainīgs rāmējums ir arī korpusu un to tapšanas procesu interpretācijai, tādējādi aktualizējot nepieciešamību regulāri pārskatīt vēsturisko folkloras tekstu korpusu veidošanās principus, tajā iesaistīto personu pieeju, motivāciju un veikuma kvalitāti gan vēsturiskā, gan arī mūsdienu perspektīvā. Tāpat aktualizējami jautājumi par koloniālisma un imperiālisma nospiedumiem tekstu korpusos, literāro un Dziesmu svētku tradīciju ietekmēm, norakstu problemātiku, krājēju un pētnieku savstarpējiem sakariem gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī u. tml. Jaunas atziņas piedāvā arī digitālo tehnoloģiju izmantošana, kas 20. gadsimta beigās un 21. gadsimtā ir veicinājusi plašo folkloras krājumu digitalizēšanu, sniedzot iespējas analizēt lielapjoma datus un algoritmiski identificēt sakarības.
Lasīt vairāk...LU LFMI apgādā izdotā Daces Bulas monogrāfija “Literārās dabkultūras: Regīnas Ezeras zooproza ekokritiskā lasījumā” nominēta LALIGABA
Priecājamies, ka LU LFMI apgādā izdotā Daces Bulas monogrāfija “Literārās dabkultūras: Regīnas Ezeras zooproza ekokritiskā lasījumā” nominēta Latvijas Literatūras gada balva kategorijā "spilgtākais darbs literatūras pētniecībā".
Visi nominanti: Paziņoti Latvijas Literatūras gada balvas nominanti un speciālbalvu ieguvēji 2025
Notiks festivāls “PAGE BREAK”
26. aprīļa vakarā plkst. 19.00 kino “Splendid Palace” notiks 4. Starptautiskā dzejas festivāla “PAGE BREAK” noslēguma dzejkoncerts, kurā piedalīsies visi festivāla dalībnieki, uzstājoties ar dzejas lasījumiem laikmetīgās džeza mūzikas pavadījumā.
Festivālā, kas pirmo reizi Rīgā notiks no 23. līdz 26. aprīlim, piedalīsies daudzi starptautiski atzīti un šobrīd pasaules dzejas vidē aktuāli autori: Ukrainas izcelsmes dzejnieks Iļja Kaminskis no ASV, kolumbiešu dzejniece Ramona de Hesusa, velsiešu autore Margeda Tidira un indiešu dzejniece Sudžata Bata, Alvins Pans no Singapūras, Gondža Ouzmena no Turcijas, Kajo Čingonji no Lielbritānijas, Mihaels Augustīns no Vācijas, Marčins Sendeckis no Polijas, Anna Hallberga no Zviedrijas, Sabīne Vina no Francijas, Marija Sevilje Parisa no Spānijas un Marianne Larsena no Dānijas.
Latviju festivālā pārstāvēs Ingmāra Balode, Toms Treibergs un LU LFMI pētnieks, dzejnieks Ivars Šteinbergs.
Visi festivāla pasākumi būs pieejami par brīvu.
Plašāka informācija: pagebreak.lv
Doktoranti un zinātniskā grāda pretendenti aicināti pieteikties zinātniskai konferencei “Jauno pētnieku diena 2025”
Līdz 25. aprīlim ir atvērta pieteikšanās zinātniskai konferencei “Jauno pētnieku diena 2025”, kurai aicināti pieteikties humanitāro un sociālo zinātņu doktoranti un zinātniskā grāda pretendenti. Konferenci rīko LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar LU Doktorantūras skolu un Latvijas Jauno zinātnieku apvienību.
Konferences mērķis ir sekmēt jauno pētnieku akadēmisko tīklošanos un rosināt starpnozaru pētījumus, vienlaikus iepazīstinot plašāku sabiedrību ar aktuālajiem humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu virzieniem.
Konferencei ir iespējams pieteikt sev aktuālus tematus, kas saistīti ar promocijas darba pētījuma tēmu, metodoloģiju vai problemātiku, ne tikai kā zinātniskus ziņojumus, bet arī starpdisciplinārus priekšlasījumus. Piedalīties mudināti humanitāro un sociālo zinātņu doktoranti un zinātniskā grāda pretendenti, kas izstrādā pētījumus kādā no šīm jomām vai starpnozaru laukā:
- antropoloģijā;
- arhitektūrā;
- dzimtes studijās;
- filozofijā;
- folkloristikā;
- kultūras teorijā;
- kustības mākslā;
- literatūrzinātnē;
- mākslas teorijā;
- mūzikā;
- teātra un kino vēsturē un teorijā;
- tēlotājmākslā;
- valodniecībā;
- vēsturē;
- vides cilvēkzinātnē;
- vizuālajā mākslā.
Sandis Laime saņems Friča Brīvzemnieka balvu folkloristikā
3. aprīlī notiks Latvijas Zinātņu akadēmijas pavasara pilnsapulce, kuras laikā tradicionāli pasniedz LZA balvas.
Zināmi folkloras balvas “Austras koks 2024” laureāti!
“Iedvesmas balva par gada publikāciju” tiks pasniegta LU LFMI Latviešu folkloras krātuvei par akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” (1979–2024) pēdējo izdoto sējumu 2024. gadā, kas reizē nozīmē visa izdevuma publicēšanas cikla noslēgumu. Tajā iekļauts aptuveni miljons tautasdziesmu, kas savāktas pēc Krišjāņa Barona sakārtoto “Latvju dainu” (apmēram 219 000 tekstu) iznākšanas, un zinātniski komentāri par dziesmu tradīciju un tajās atainotajām reālijām. Tādejādi “Latviešu tautasdziesmas” ir lielākais folkloras materiālu publicējums latviešu folkloristikas vēsturē.
Priecājamies par kolēģu veikumu!
Latvijas Folkloras biedrība, izvērtējot iepriekšējā gada notikumus un procesus tradicionālās kultūras pārmantojamībā, folkloras balvu “Austras koks” pasniegs jau septīto gadu.
Balvas pasniegšanas ceremonijas pasākumu organizē kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums”.
Koference "Postkoloniālais stāvoklis mākslā pēc Padomju Savienības sabrukuma: pieredze, ietekme, pārvērtēšana"
2025. gada 9.–12. aprīlī JVLMA notiks starptautiska starpdisciplināra zinātniskā konference Postcolonial situation in the arts after the collapse of the Soviet Union: experience, impact, reassessment (Postkoloniālais stāvoklis mākslā pēc Padomju Savienības sabrukuma: pieredze, ietekme, pārvērtēšana).
Konference ir valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” (2023. – 2026.) projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai”/CERS (Nr. VPP – MM- LKRVA – 2023/1-0001) notikums, kas pulcēs gan visu piecu partnerinstitūciju (JVLMA, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akdēmija, LU LFMI, Latvijas Nacionālā bibliotēka) pārstāvjus, gan pētniekus no citām valstīm, kurās aktuāla jauna pētnieciskā diskursa veidošana humanitārajās un mākslas zinātnēs. Konferencē ar paneļreferātiem piedalīsies postkoloniālisma studiju eksperti Dorota Kolodziejčika (Dorota Kołodziejczyk) no Vroclavas Universitātes Polijā un Benedikts Kalnačs no Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta.
Konferences darba valoda – angļu (bez tulkojuma).
Konference programma pieejama šeit.
Klausītāju reģistrācijas veidlapa šeit.
Projektu “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai”/CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra - resurss valsts attīstībai" (2023.–2026.) ietvaros. Valsts pētījumu programmu administrē Latvijas Zinātnes padome.
Aicinām uz semināru "Digitālo humanitāro zinātņu resursu un rīku piekļūstamība"
.jpg)
Aicinām uz semināru "Digitālo humanitāro zinātņu resursu un rīku piekļūstamība", kurā tiks pamatota digitālās vides īpaši digitālo humanitāro zinātņu veidoto resursu un rīku piekļūstamības nepieciešamība, paskaidroti tīmekļvietņu piekļūstamības regulējumi un prasības. Komentēti būtiskākie piekļūstamības aspekti, kā piemērus izmantojot VPP DHELI projekta partneru veidotos rīkus un resursus.
Semināra vadītājs: Pēteris Jurčenko, digitālās lietojamības un piekļūstamības eksperts.
Mērķauditorija: digitālo resursu un rīku programmētāji, dizaineri, satura veidotāji, projektu vadītāji.
Norises formāts: klātienes seminārs.
Norises laiks: 2025. gada 3. aprīlis, plkst. 15.00-16.30.
Norises vieta: Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā, LFK lasītavā.
Reģistrācija: https://EJ.UZ/DH-SEMINARS-PIEKLUSTAMIBA
Seminārs veidots ar projekta "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) atbalstu, kuru finansē Latvijas Zinātnes padome.
LU LFMI pētnieki piedalīsies konferencē Liepājā
2025. gada 20.–21. martā Liepājas RTU notiks ikgadējā konference "AKTUĀLAS PROBLĒMAS LITERATŪRAS UN KULTŪRAS PĒTNIECĪBĀ". Ar referātiem piedalīsies arī vairāki LU LFMI pētnieki:
- Arta Krūze, Zaiga Pleiko – “Vardarbība un alkoholisms latviešu pēckāzu tautasdziesmās: traumas jēdziens un tā piemērošana”;
- Benedikts Kalnačs – “Rūdolfa Blaumaņa Šekspīrs”;
- Elīza Paula Graudiņa – “Pasakojimo formų multimedialumas ir multimodalumas grafiniame romane „Sibiro haiku“ / Stāstījuma formu multimedialitāte un multimodalitāte grafiskajā romānā “Sibīrijas haiku””;
- Elvis Friks – “Uzraudzība un ekskursijas: Inturista tēls pēctrimdas literatūrā”;
- Ieva E. Kalniņa – ““Normāla” dzīve autoritāri totalitārā režīmā: Latvijas PSR Tautas dzejnieka Jāņa Sudrabkalna ikdienas dzīves atspoguļojums viņa dienasgrāmatās (1956–1966)”;
- Ilga Vālodze Ābele – “Pa pēdām dažiem latviešu folkloras revitalizācijas iedvesmotājiem”;
- Inguna Daukste-Silasproģe – “Ego-dokumenti radošas personības izpētē: ieskats Olafa Stumbra arhīva materiālos”.
Pilna programma pieejama šeit.
Elvis Friks piedalās 83. LU konferencē
18. martā 83. Latvijas Universitātes starptautiskās zinātniskās konferences sekcijā "Globālais un lokālais: sabiedrības dinamika sociālo pētījumu skatījumā" piedalījās arī LU LFMI zinātniskais asistents Elvis Friks ar priekšlasījumu "Intūrista tēls posttrimdas romānos un dzīvesstāstu intervijās".
Seminārs “Migrācijas studijas”
Aicinām uz semināru “Migrācijas studijas” otrdien, 25. martā, plkst. 15.00. Migrācijas studijas ir mūsdienās aizvien pieaugošs starpdisciplinārs pētījumu lauks, kas analizē cilvēku pārvietošanos pāri ģeogrāfiskām un kultūras robežām, ietverot migrācijas cēloņus, sekas un saistību ar dažādiem sociāliem, ekonomiskiem un politiskiem faktoriem, kā arī indivīdu un grupu identitāti un kultūru. Zinātnieki pētī gan migrācijas procesus, gan cilvēku mobilitātes raisītās pārmaiņas – kā izceļošanas zemēs, tā galamērķa valstīs vai mītnes zemēs. Migrācijas studiju pētījumi ir gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi un var būt dažādu teorētisko pieeju balstīti: neoklasiskā ekonomikas teorija, sociālo tīklu teorija, pasaules sistēmteorija, transnacionālās migrācijas teorija un citas.
Semināra pirmajā daļā sniegsim vispārīgu ieskatu migrācijas studijās. Tiem, kas jau pirms semināra vēlas tuvāk iepazīt šo pētniecības lauku, iesakām lasīt kolektīvās monogrāfijas “Introduction to Migration Studies. An Interactive Guide to the Literatures on Migration and Diversity” nodaļas vai Rasela Kinga (Russell King) rakstu “Theories and Typologies of Migration: An Overview and a Primer”.
Savukārt semināra otro daļu veltīsim sarunām, domu apmaiņai un kopīgai pētījumu apspriešanai.
Lasīt vairāk...Ali Karakajas priekšlasījums
Trešdien, 19. martā, plkst. 15.00 LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves lasītavā (Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā) notiks seminārs ciklā “Pētījuma poētika”, kurā uzstāsies Stenforda Universitātes pētnieks Ali Karakaja (Ali Karakaya) ar priekšlasījumu “From Margins to Mainstream: Periodizing Ukrainian Queer Literature” (No marginālijām uz pamatstraumi: ukraiņu kvīru literatūras periodizācija). Seminārs notiks angļu valodā, to atklās un diskusiju vadīs LU LFMI vadošais pētnieks Kārlis Vērdiņš.
Anotācija angļu valodā:
Periodization is central to literary historiography but presents challenges due to varied analytical frameworks. It necessitates balancing cultural influences and formal developments. Two key approaches emerge: the socio-cultural, which situates literature within broader historical contexts, and the formalist, which focuses on stylistic and structural evolution. Though distinct, these approaches often intersect, providing complementary insights into literary change.
Martin Putna, a prominent Czech literary historian, offers one of the few attempts at periodization of queer themes in Czech culture. In his collected volume “Homosexualita v dějinách české kultury,” Putna provides an almost linear historical narrative of homosexuality in Czech culture, primarily through the lens of representation in literature, drama, cinema, and art. His work marks a significant contribution to Slavic literary studies by framing queer identity as a historical and cultural phenomenon with a discernible developmental trajectory.
Lasīt vairāk...Spriež par klimata pārmaiņu un dzīvā mantojuma mijiedarbi
Klimata pārmaiņu laikā līdzās nemateriālā kultūras mantojuma kopienu, zinātnieku un politikas veidotāju ilglaicīgas sadarbības stiprināšanai svarīgi ir pilnveidot sabiedrības izpratni par to izraisītajiem riskiem un pielāgošanās iespējām. Tā sprieda dažādu jomu pārstāvji sarunās par klimatu un kultūru “Zaļais mantojums”, kas norisinājās 6. un 7. martā Rīgā un ko Latvijā rīkoja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Apaļā galda sarunu dalībnieki uzsvēra, ka mērķtiecīgai rīcībai nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzībā klimata pārmaiņu laikā ir svarīga informētība, dziļāka saikņu izpratne, vides tēmu klātesamība dažāda līmeņa izglītībā, tostarp ārpus formālās izglītības, aktīva vietējo kopienu iesaiste stratēģiskajā plānošanā un sabiedriskajās apspriešanās, kā arī labās prakses popularizēšana.
Sarunu dalībnieki ne tikai saskatīja esošās klimata pārmaiņu ietekmes uz dažādām Latvijas kultūrtelpā esošām dzīvā mantojuma praksēm, bet tradicionālajās zināšanās un prasmēs saredzēja arī ierosmju avotu klimatam saudzīgākam dzīvesveidam un prasmei pielāgoties jaunajiem apstākļiem.
Eiropas mērogā būtu svarīgi apsvērt mērķēta finansējuma iespējas nemateriālā kultūras mantojuma iniciatīvām kā adaptēšanās taktikai klimata pārmaiņās. Būtiski ir veidot vairākpakāpju pielāgošanās stratēģijas gan jau esošajiem riskiem, gan potenciālajiem apdraudējumiem nākotnē, turklāt izmantojot jau funkcionējošus klimata pārmaiņu analīzes rīkus tālāko rīcības modeļu plānošanai.
Lasīt vairāk...Aicinām pieteikties 7. Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skolai
Atvērta pieteikšanās 7. Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skolai “Digitālās metodes vēstures pētniecībā”, kas notiks no 4. līdz 8. augustam Rīgā, Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu mājā. Galvenā uzmanība tiks pievērsta tēmām, kas ir aktuālas vēstures pētniekiem, studentiem un ikvienam, kurš interesējas par vēstures un humanitāro zinātņu pētniecību, izmantojot digitālās metodes. Lekcijās un semināros tiks aplūkots – ar mākslīgo intelektu apstrādāta rokraksta tekstu transkripcija, tīkla vizualizācijas, vēsturiskie tīkli, telpiskā analīze un kartēšana (GIS), kā arī praktiska iepazīšanās ar jaunajām mākslīgā intelekta tehnoloģijām. Programma vēl tiek papildināta.
Līdz 20. martam aicinām pieteikties visus interesentus, aizpildot šo formu: https://forms.gle/NwLjaDRy36BrkPay5
Detalizētāka informācija par vasaras skolu pieejama angļu valodā: https://www.digitalhumanities.lv/bssdh/2025/
Lasīt vairāk...LZA zinātnes sasniegums LFMI pētniecēm
2025. gada 28. februārī Latvijas Zinātņu akadēmija aicināja uz gadskārtējo akadēmijas rīkotā zinātnes sasniegumu konkursa laureātu apbalvošanas ceremoniju.
