Malnais mežastrods
| Malnais mežastrods | |
|---|---|
,_%D0%91%D0%B8%D1%82%D1%86%D0%B5%D0%B2%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D0%BB%D0%B5%D1%81.jpg) | |
| Ziniskuo klasifikaceja | |
| Pasauļs | Dzeivinīki (Animalia) |
| Tips | Hordini (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Aiļa | Zvierbulini putni (Passeriformes) |
| Saime | Mežastrodini (Turdidae) |
| Giņts | Mežastrodi (Strix) |
| Škira | Malnais mežastrods (Turdus merula) |
| Ziniskuo pasauka | |
| Turdus merula | |
| Paplateiba | |
 Malnuo mežastroda paplateiba pasaulī | |
Malnais mežastrods ci malnais strods (latiņu: Turdus merula; anglīšu: Common Blackbird; latvīšu: Melnais mežastrazds; lītaunīku: Juodasis strazdas) — mežastrodiņu saimis (Turdidae) ailis putyns. Perekli taisa Pūstumu Europā, Azejis dīnavydu pusē, Afrikys pūstumūs, Australejā i Jaunzelaņdejā. Cieški sateikams putyns Latgolā i vysā Latvejā.
Aproksts
[pataiseit | labot pirmkodu]Lela auguma strods, garumā dasnēdz kūna 30 cm, svors 80-125 gr. Tāvaini vysā malni ar spūdru oranži dzaltonu gnēzi. Muotainis i jaunuli tymsai bryuni.[1]
Bolss
[pataiseit | labot pirmkodu]Putynam soveiga dzīsme - romona, melodiska šviļpuošona. Daudzi dzīd agrai nu reita ci vālai vokorā.
Dzeivisvīta
[pataiseit | labot pirmkodu]Dzeivoj mežūs ar bīzu pamežu, kod nakod i parkūs, bierzēs, mīstu suodūs, kur daudzi kūku, i pi solu saimisteibom. Perekli taisa naaugustu kūkūs, kryumuojūs. Vydā pakluoj sausu zuoli, sakneitis. Preklī 4-6 ūlys, perej 13-14 dīnu. Izvad div reizis par godu. Jaunuli perekli atstuoj par 13-16 dīnu.
Nūruodis i olūti
[pataiseit | labot pirmkodu]- ↑ Strazds M. (red.) (2002): Latvejis meža putyni. Latvejis Ornitologejis bīdreiba.
