Iņdeja

Bhārat Gaṇarājya
Iņdejis Republika

Golvysmīsts	Jaundeli
Vaļstiskuo volūda	Hindu i Anglīšu
Prezidents	Pranab Mukherjee
Ministru prezidents	Narendra Modi
Pluots	3 287 263 km2
Dzeivuotuoju skaits	1 324 171 354 (2016)
Laika zona -vosorā	EET (UTC +05:30), EEST (UTC +06:30)

Iņdejis Republika (भारत गणराज्य, Bhārat Gaṇarājya) — vaļsteiba Dīnavydazejā. Tei irā septeituo leluokuo vaļsteiba piec geografiskuo pluota, ūtruo leluokuo vaļsteiba piec dzeivuotuoju skaita, i vysapdzeivuotuokuo demokrateja pasauļā. Rūbežojās ar Iņdejis okeānu dīnavydūs, Arābejis jiuru dīnavydvokorūs, i Bengālejis Leici dīnavydreitūs, tur rūbežu ar Pakistānu reitūs, Butānu, Kinys Tautys Republiku i Napālu pūstumvokorūs, i Bangladešu i Birmu reitūs. Iņdejis okeānā Iņdejis tyvumā atsarūn Šrilanka i Maļdivys, pi tam Iņdejis Aņdamani i Nikobaru solom irā jiurys rūbeža ar Taizemi i Indonēzeju.

Viesture

Senuos Indys Īlejis Civilizācejis muojvīta i viesturisku tirdznīceibys ceļu i plotu impiereju regions, Iņdejis subkontinents cīši lelu sovys viesturys daļu bejis saisteits ar sovu komercialū i kulturālū boguoteibu. Četrys nu pasauļa leluokojom reliģejom: Hinduisms, Budisms, Džainisms i Sikhisms, aizasuokušuos ite, cikom Zoroastriuonisms, Kristīteiba i Islams īsarodušuos myusu ērys pyrmā godu tyukstūšā, pīpaleidzūt regiona kulturys dažuodeibai. Koč jū nu 18 godu symta pamozom aneksieja i administrieja Britu Ostiņdejis Kompaneja i nu 19 godu symta vyda tīši puorvaļdeja Lelbritaneja, 1949 godā Iņdeja kļiva par napuorvaļdeitu vaļsteibu, piec Mahatmys Gandeja vadeituos bezvarmuoceibys kusteibys.

Iņdejis ekonomika irā deveituo leluokuo ekonomika pasauļā piec nominaluo ĪKP i caturtuo leluokuo piec īsapirkšonuos spiejom. Suokūtīs tierga ekonomiskom reformom 1991 godā, Iņdeja irā padareita par vīnu nu mudruok augūšom ekonomikom pasauļā, jei uzskoteita par napaseņ industriaļizātu vaļsteibu, tok jei vēļ aizvīn irā lelys pynaklys ar veseleibys apryupi, korupceju i raksteitnamuociešonu. Kai kūdūlīrūču vaļsteibai i reģionālai lelvarai, Iņdejai irā trešuo leluokuo armeja pasauļā i tei irā dasmytuo pasauļā piec militārim izdavumim.