Jump to content

usurpo

E Victionario

Appellatio pronuntiatusque

[+/-]
API: /uːˈsurpoː/(classice)

Notatio

[+/-]
usus + rapio

Verbum temporale

[+/-]

ūsurp|ō, -āre, -āvī, -ātum

  1. Uti, adhibere.
  2. Potiri, vi in possessionem suam ducere.

Coniugatio

[+/-]

Verbum finitum

­
Thema Vox activa
ūsurp- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. ūsurpō ūsurpem   ūsurpābam ūsurpārem ūsurpābō  
II. sing. ūsurpās ūsurpēs ūsurpā! ūsurpābās ūsurpārēs ūsurpābis ūsurpātō!
III. sing. ūsurpat ūsurpet   ūsurpābat ūsurpāret ūsurpābit ūsurpātō!
I. plur. ūsurpāmus ūsurpēmus   ūsurpābāmus ūsurpārēmus ūsurpābimus  
II. plur. ūsurpātis ūsurpētis ūsurpāte! ūsurpābātis ūsurpārētis ūsurpābitis ūsurpātōte!
III. plur. ūsurpant ūsurpent   ūsurpābant ūsurpārent ūsurpābunt ūsurpantō!
Thema Vox passiva
ūsurp- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. ūsurpor ūsurper   ūsurpābar ūsurpārer ūsurpābor  
II. sing. ūsurpāris ūsurpēris ūsurpāre! ūsurpābāris ūsurpārēris ūsurpāberis ūsurpātor!
III. sing. ūsurpātur ūsurpētur   ūsurpābātur ūsurpārētur ūsurpābitur ūsurpātor!
I. plur. ūsurpāmur ūsurpēmur   ūsurpābāmur ūsurpārēmur ūsurpābimur  
II. plur. ūsurpāminī ūsurpēminī ūsurpāminī! ūsurpābāminī ūsurpārēminī ūsurpābiminī
III. plur. ūsurpantur ūsurpentur   ūsurpābantur ūsurpārentur ūsurpābuntur ūsurpantor!
Thema Vox activa
ūsurpāv- Tempus perfectum plusquam perfectum futurum
exactum
Persona indicativ. coniunct. indicativ. coniunct.
I. sing. ūsurpāvī ūsurpāverim ūsurpāveram ūsurpāvissem ūsurpāverō
II. sing. ūsurpāvistī ūsurpāveris ūsurpāverās ūsurpāvissēs ūsurpāveris
III. sing. ūsurpāvit ūsurpāverit ūsurpāverat ūsurpāvisset ūsurpāverit
I. plur. ūsurpāvimus ūsurpāverimus ūsurpāverāmus ūsurpāvissēmus ūsurpāverimus
II. plur. ūsurpāvistis ūsurpāveritis ūsurpāverātis ūsurpāvissētis ūsurpāveritis
III. plur. ūsurpāvērunt ūsurpāverint ūsurpāverant ūsurpāvissent ūsurpāverint

Verbum infinitum

Modus infinitivus participium
Tempus praesens perfectum futurum praesens perfectum futurum
Vox
activa
ūsurpāre ūsurpāvisse ūsurpātūrum,
-am, -um esse
ūsurpāns   ūsurpātūrus,
-a, -um­
Vox
passiva
ūsurpārī ūsurpātum,
-am, -um esse
ūsurpātum īrī   ūsurpātus,
-a, -um
 

Gerundium Gerundivum Supinum
ūsurpandī ūsurpandus, -a, -um ūsurpātum ūsurpātū

Dictiones derivatae

[+/-]

Translationes

[+/-]