Jump to content

hortor

E Victionario
Haec dictio adhuc stipula est. Amplificando eam adiuvabis Victionarium meliorari.

Verbum deponens

[+/-]

hort|or, -arī, -atus

  1. Appellare ut alius aliquid faciat.

Coniugatio

[+/-]

Verbum finitum

Thema Deponens
hort- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. hortor horter   hortābar hortārer hortābor  
II. sing. hortāris hortēris hortāre! hortābāris hortārēris hortāberis hortātor!
III. sing. hortātur hortētur   hortābātur hortārētur hortābitur hortātor!
I. plur. hortāmur hortēmur   hortābāmur hortārēmur hortābimur  
II. plur. hortāminī hortēminī hortāminī! hortābāminī hortārēminī hortābiminī
III. plur. hortantur hortentur   hortābantur hortārentur hortābuntur hortantor!
Thema Deponens
hortāt- Tempus perfectum plusquam perfectum futurum
exactum
Persona indicativ. coniunct. indicativ. coniunct.
I. sing. hortātus,
-a, -um sum
hortātus,
-a, -um sim
hortātus,
-a, -um eram
hortātus,
-a, -um essem
hortātus,
-a, -um erō
II. sing. hortātus,
-a, -um es
hortātus,
-a, -um sīs
hortātus,
-a, -um erās
hortātus,
-a, -um essēs
hortātus,
-a, -um eris
III. sing. hortātus,
-a, -um est
hortātus,
-a, -um sit
hortātus,
-a, -um erat
hortātus,
-a, -um esset
hortātus,
-a, -um erit
I. plur. hortātī,
-ae, -a sumus
hortātī,
-ae, -a sīmus
hortātī,
-ae, -a erāmus
hortātī,
-ae, -a essēmus
hortātī,
-ae, -a erimus
II. plur. hortātī,
-ae, -a estis
hortātī,
-ae, -a sītis
hortātī,
-ae, -a erātis
hortātī,
-ae, -a essētis
hortātī,
-ae, -a eritis
III. plur. hortātī,
-ae, -a sunt
hortātī,
-ae, -a sint
hortātī,
-ae, -a erant
hortātī,
-ae, -a essent
hortātī,
-ae, -a erunt

Verbum infinitum

Modus infinitivus participium
Tempus praesens perfectum futurum praesens perfectum futurum
Dep. hortārī hortātum,
-am, -um esse
hortātūrum,
-am, -um esse
hortāns hortātus,
-a, -um
hortātūrus,
-a, -um

Gerundium Gerundivum Supinum
hortandī hortandus, -a, -um hortātum hortātū