veneraturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of veneror.
Participle
[edit]venerātūrus (feminine venerātūra, neuter venerātūrum); first/second-declension participle
- about to worship
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | venerātūrus | venerātūra | venerātūrum | venerātūrī | venerātūrae | venerātūra | |
| Genitive | venerātūrī | venerātūrae | venerātūrī | venerātūrōrum | venerātūrārum | venerātūrōrum | |
| Dative | venerātūrō | venerātūrō | venerātūrīs | ||||
| Accusative | venerātūrum | venerātūram | venerātūrum | venerātūrōs | venerātūrās | venerātūra | |
| Ablative | venerātūrō | venerātūrā | venerātūrō | venerātūrīs | |||
| Vocative | venerātūre | venerātūra | venerātūrum | venerātūrī | venerātūrae | venerātūra | |