certare

Z Wikislovníku
Skočit na navigaci Skočit na vyhledávání

latina

[editovat]

výslovnost

[editovat]
  • IPA: [kɛr.ˈtaː.re] (klasická restituovaná)
  • IPA: [t͡sɛr.ˈtaː.rɛ] (středoevropská)
  • IPA: [t͡ʃeɾ.ˈtaː.ɾe] (vatikánská)

sloveso

[editovat]
  • 1. konjugace (a-kmeny)

časování

[editovat]
indikativ
číslo singulár plurál
osoba 1. 2. 3. 1. 2. 3.
aktivum prézens certō certās certat certāmus certātis certant
futurum I. certābō certābis certābit certābimus certābitis certābunt
imperfektum certābam certābās certābat certābāmus certābātis certābant
perfektum certāvī certāvistī certāvit certāvimus certāvistis certāvērunt
futurum II. certāverō certāveris certāverit certāverimus certāveritis certāverint
plusquamperfektum certāveram certāverās certāverat certāverāmus certāverātis certāverant
pasivum prézens certor certāris certātur certāmur certāminī certantur
futurum I. certābor certāberis certābitur certābimur certābiminī certābuntur
imperfektum certābar certābāris certābātur certābāmur certābāminī certābantur
perfektum certātus sum
certāta sum
certātum sum
certātus es
certāta es
certātum es
certātus est
certāta est
certātum est
certātī sumus
certātae sumus
certāta sumus
certātī estis
certātae estis
certāta estis
certātī sunt
certātae sunt
certāta sunt
plusquamperfektum certātus eram
certāta eram
certātum eram
certātus erās
certāta erās
certātum erās
certātus erat
certāta erat
certātum erat
certātī erāmus
certātae erāmus
certāta erāmus
certātī erātis
certātae erātis
certāta erātis
certātī erant
certātae erant
certāta erant
futurum II. certātus erō
certāta erō
certātum erō
certātus eris
certāta eris
certātum eris
certātus erit
certāta erit
certātum erit
certātī erimus
certātae erimus
certāta erimus
certātī eritis
certātae eritis
certāta eritis
certātī erunt
certātae erunt
certāta erunt
konjunktiv
číslo singulár plurál
osoba 1. 2. 3. 1. 2. 3.
aktivum prézens certem certēs certet certēmus certētis certent
imperfektum certārem certārēs certāret certārēmus certārētis certārent
perfektum certāverim certāveris certāverit certāverimus certāveritis certāverint
plusquamperfektum certāvissem certāvissēs certāvisset certāvissēmus certāvissētis certāvissent
pasivum prézens certer certēris certētur certēmur certēminī certentur
imperfektum certārer certārēris certārētur certārēmur certārēminī certārentur
perfektum certātus sim
certāta sim
certātum sim
certātus sīs
certāta sīs
certātum sīs
certātus sit
certāta sit
certātum sit
certātī sīmus
certātae sīmus
certāta sīmus
certātī sītis
certātae sītis
certāta sītis
certātī sint
certātae sint
certāta sint
plusquamperfektum certātus essem
certāta essem
certātum essem
certātus essēs
certāta essēs
certātum essēs
certātus esset
certāta esset
certātum esset
certātī essēmus
certātae essēmus
certāta essēmus
certātī essētis
certātae essētis
certāta essētis
certātī essent
certātae essent
certāta essent
imperativ
číslo singulár plurál
osoba 1. 2. 3. 1. 2. 3.
aktivum prézens certā certāte
futurum certātō certātō certātōte certantō
pasivum prézens certāre certāminī
futurum certātor certātor certantor
infinitiv
číslo singulár plurál
aktivum prézens certāre
perfektum certāvisse
futurum nominativ:
certātūrus esse
certātūra esse
certātūrum esse
akuzativ:
certātūrum esse
certātūram esse
certātūrum esse
nominativ:
certātūrī esse
certātūrae esse
certātūra esse
akuzativ:
certātūrōs esse
certātūrās esse
certātūra esse
pasivum prézens certārī
perfektum nominativ:
certātus esse
certāta esse
certātum esse
akuzativ:
certātum esse
certātam esse
certātum esse
nominativ:
certātī esse
certātae esse
certāta esse
akuzativ:
certātōs esse
certātās esse
certāta esse
futurum certātum īrī
participia
aktivum pasivum
prézens perfektum futurum prézens perfektum futurum
certāns
(certantis)
certātūrus,
certātūra,
certātūrum
certātus,
certāta,
certātum
certandus,
certanda,
certandum


význam

[editovat]
  1. závodit
  2. zápasit

související

[editovat]