Pāriet uz saturu

Ziemeļblāzma (kultūras pils)

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Ziemeļblāzmas parks)
Ziemeļblāzma
Ziemeļblāzma
Ziemeļblāzma (Rīga)
Ziemeļblāzma
Ziemeļblāzma
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Ziemeļblāzmas iela 36, Vecmīlgrāvis, Rīga, Latvija
Koordinātas 57°02′12″N 24°06′05″E / 57.0368022°N 24.1012537°E / 57.0368022; 24.1012537Koordinātas: 57°02′12″N 24°06′05″E / 57.0368022°N 24.1012537°E / 57.0368022; 24.1012537
Atvēršana 1913
Tīmekļa vietne
http://ziemelblazma.riga.lv/

"Ziemeļblāzma" ir kultūras pils Ziemeļblāzmas ielā 36, Vecmīlgrāvī, Rīgā. Atrodas Rīgas domes pakļautībā.[1] Tajā darbojas vairāki kori, orķestri, folkloras kopa, mākslas studijas, ansambļi u.c.[1] Tāpat te atrodas Rīgas Centrālās bibliotēkas filiāle Ziemeļblāzmas bibliotēka.[1] Ap ēku ir plašs parks ar 35 m augstu skatu torni.

Pirmā sabiedriskā ēka šajā vietā uzcelta 1904. gadā, tajā darbojās bezalkohola biedrības "Ziemeļblāzma" kultūras nams.[1] Smiltājā ierīkoja arī parku ar gandrīz 2000 kokiem un krūmiem, mākslīgu grotu un divas estrādes, ūdenstorni laistīšanai un ūdens sūkni darbinošu vēja rotoru. Zilā kalna galā ierīkoja "vulkānu" - apjomīgu tvertni Jāņu ugunskuram. 1905. gada revolūcijas laikā 1906. gadā to nodedzināja Krievijas Impērijas kazaku karaspēka soda ekspedīcija (t.s. "melnā sotņa"), vainojot ēku un atturības biedrību simpātijās pret revolucionāriem.[1] Pašreizējā ēka celta 1913. gadā, viens no ēkas celtniecības finansētājiem un projekta izstrādātājiem bija rūpnieks un mecenāts, atturības kustības aktīvists Augusts Dombrovskis.[1] Tā bija pirmā dzelzsbetona konstrukciju ēka Rīgā, jo Dombrovskis bija nolēmis neļaut to vēlreiz sadedzināt.[2]

Tāpat kā iepriekšējā ēka, arī šī bija iecerēta dažādu uzskatu piekritēju labvēlīgai uzņemšanai. Namu iesvētīja provāciskais mācītājs Andrievs Niedra, apsveikuma runu teica kreisais rakstnieks Leons Paegle.[3]

Pirmā Pasaules kara laikā ēkā bija karavīru bērnu dienas patversme, organizēja atbalstu karavīriem un to ģimenēm. No 1915. gada ēkā bija latviešu strēlnieku apmetne. Kara laikā ēka cieta un to pilnībā atjaunoja tikai 1939. gadā ar ievērojamiem uzlabojumiem.[3]

Latvijas PSR laikā ēkā atradās Rīgas traleru flotes bāzes zvejnieku kultūras pils.[1] 2013. gadā ēka atvērta pēc rekonstrukcijas (arhitekts Juris Monvīds Skalbergs), vienlaikus tika rekonstruēta pussabrukusī parka infrastruktūra. Jāņu ugunskura tvertnes vietā uzcelts 36 m augsts skatu tornis.[3]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 927. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
  2. Olga Fil. Rīga tête-à-tête. Rīga : Beaux-Arts, 2017. 291–295. lpp. ISBN 978-993-48690-1-3.
  3. 3,0 3,1 3,2 Aivars Jakovičs, “Rīgas piejūra. 2. daļa.”. “Jumava”, 2016., Rīga. 185.-186. lpp. ISBN 978-9934-11-936-1

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]