Pāriet uz saturu

Stevans Horvats

Vikipēdijas lapa
Stevans Horvats
Stevan Horvat
Personas dati
Dzimis 1932. gada 7. oktobrī
Valsts karogs: Dienvidslāvija Sombora, Vojvodina, Dienvidslāvija (tagad Karogs: Serbija Serbija)
Miris 2018. gada 28. maijā (85 gadu vecumā)
Augums 170 cm
Svars 73 kg
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Dienvidslāvija Dienvidslāvija
Sporta veids Cīņas sports
Disciplīna Grieķu-romiešu cīņa
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 3 (1960—1968)
Medaļas 1 (1 sudraba)
 
Medaļas
Pārstāvot: Karogs: Dienvidslāvija Dienvidslāvija
Olimpiskās spēles
Sudrabs Mehiko 1968 līdz 70 kg
Pasaules čempionāti
Sudrabs Jokohama 1961 līdz 73 kg
Sudrabs Tolīdo 1962 līdz 70 kg
Zelts Helsingborja 1963 līdz 70 kg
Sudrabs Tampere 1965 līdz 70 kg
Zelts Tolīdo 1966 līdz 70 kg
Vidusjūras spēles
Zelts Beiruta 1959 līdz 78 kg
Zelts Tunisa 1967 līdz 70 kg

Stevans Horvats (serbu: Stevan Horvat; dzimis 1932. gada 7. oktobrī, miris 2018. gada 28. maijā) bija serbu grieķu-romiešu stila cīkstonis, 1968. gada vasaras olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs.[1]

Kopš mazotnes viņš nodarbojās ar sportu, galda tenisu, futbolu, paukošanu, boksu, boulingu, šahu un cīņas sportu. Viņš apmeklēja Augstāko treneru skolu (1963—1966) un pēc sportista karjeras beigšanas saņēma valsts stipendiju (1966—1969). Kā profesionāls treneris viņš 1971. gadā veiksmīgi strādāja Pančevas cīņas sporta klubā "Dinamo", kur izglītoja vairākus jaunos cīkstoņus un olimpiskās cerības. Viņš arī neklātienē studēja Zagrebas Fiziskās izglītības fakultātē un 1972. gadā veiksmīgi pabeidza studijas. Ar maģistra grādu viņš beidzis minēto fakultāti 1979. gadā. No 1973. līdz 1975. gadam viņš strādāja Novisadā, Fiziskās audzināšanas institūtā kā profesionāls cīņas sporta līdzstrādnieks, bet no 1975. gada līdz aiziešanai pensijā 1989. gadā bija cīņas sporta docents.[1]

Stevans Horvats piedalījās 1960. gada olimpiskajās spēlēs Romā un 1964. gadā Tokijā vieglā svara kategorijā (līdz 70 kg), abās reizēs izcīnot ceturto vietu. 1968. gada olimpiādē Meksikā finālā viņš zaudēja Japānas cīkstonim Munedzi Munemuram, tomēr bija apmierināts ar sudraba medaļu.

Viņš izcīnīja zelta medaļas pasaules čempionātos Helsingborjā (Zviedrijā, 1963) un ASV pilsētā Toledā (1966). Otrais bija Jokohamā 1961. gadā, Toledo 1962. gadā un Tamperē 1965. gadā.

Viņš uzvarēja Vidusjūras spēlēs Beirūtā 1959. gadā un Tunisā 1967. gadā, bija ceturtais Neapolē 1963. gadā. Viņš ieņēma otro vietu pirmsolimpiādes turnīros Tokijā 1963. gadā un Mehiko 1967. gadā. Trīs reizes viņš izcīnīja zelta medaļu Balkānos, 1960. gadā Burgasā, 1961. gada Atēnās un 1962. gada Skopjē, 1959. gadā Bukarestē bija otrais, bet 1958. gadā — Stambulā trešais.

Apbalvojumi un pagodinājumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Pasaules godīgas cīņas balva (World Fair Play Award), 1966. gads.[2]
  1. 1,0 1,1 «In Memoriam: Стеван Хорват (1932-2018)» (serbu). Универзитет у Новом Саду, Факултет спорта и физичког васпитања. Skatīts: 2020-04-10.
  2. Starptautiskas Godīgas cīņas komitejas (International Fair Play Committee) mājas lapa (angliski)

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]