Hinrihs Šults

Hinrihs Šults; Hinrich Schuldt
Personīgā informācija
Dzimis	1901. gada 14. janvārī ; Hamburga, Vācijas Impērija (tagad Vācija)
Miris	1944. gada 15. martā (43 gadi); Netālu no Ostrovas, Trešā reiha okupētajā Padomju Savienības teritorijā (tagad Krievija)
Tautība	vācietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	SS brigādenfīrers; Waffen-SS ģenerālmajors
Dienesta laiks	1922 — 1944
Valsts	Veimāras Republika; Trešais reihs
Kaujas darbība	Otrais pasaules karš
Apbalvojumi	Dzelzs krusta Bruņinieka krusts ar Ozollapām un Zobeniem u.c.

Hinrihs Šults^[2] (vācu: Hinrich Schuldt; 1901. gada 14. janvāris — 1944. gada 15. marts) bija vācu virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieris. No 1943. gada rudens līdz 1944. gada pavasarim komandējis 2. latviešu SS brīvprātīgo brigādi.

Biogrāfija

Dzimis Hamburgā rēdera ģimenē. Dienējis brīvkorpusos.^[3] 1922. gadā uzsācis dienestu Reihsvēra kara flotē.^[4] 1926. gadā ieguvis virsnieka (leitnanta) dienesta pakāpi. No 1928. gada aizsardzības kursu vadītājs nacionālpolitiskajās organizācijās. 1933. gadā iestājies SS^[3] un kļuvis par Hitlera miesassargu vienības "SS-Leibstandart" pulka 3. rotas komandieri. SS pulka "Deutschland" komandieris no 1938. gada.^[4]

Otrā pasaules kara sākumā uzņēmies komandēt SS pulku "Ostmark". No 1941. gada decembra iesaistīts karā Austrumu frontē. Kopš ierašanās frontē līdz 1942. gada martam piedalījies kaujās Volhovas frontē. 5. aprīlī apbalvots ar Dzelzs krusta Bruņinieka krustu. Pēc tam komandējis (1942. gada decembris — 1943. gada marts) kaujas grupu Donas frontē līdz tās izformēšanai. 1943. gada 2. aprīlī apbalvots ar Ozollapām pie Bruņinieka krusta.^[4]

1943. gada 5. septembrī pārņēmis 2. latviešu SS brīvprātīgo brigādes komandēšanu.^[1] Nākamā gada 14. martā paaugstināts par ģenerālmajoru.^[4] Nākamajā dienā pēc jaunās dienesta pakāpes iegūšanas, kad Šults apmeklēja karavīru pozīcijas frontē, kritis no prettanku lielgabala uguns.^[1] Jau pēc nāves (25. martā) apbalvots ar Zobeniem pie Bruņinieka krusta.^[4] Apglabāts Rīgā, Vācu varoņu kapos (Rīgas Meža kapi).

Piezīmes un atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 Arturs Silgailis “Latviešu leģions”, Rīga, 2006., 50. un 96.lpp
↑ Citviet neprecīzi minēts kā Šuldts.
↑ ^3,0 ^3,1 "Tēvija" — Varoņa nāvē kritis ar Ozollapu vainagu apbalvotais SS oberfīrers Šults^{[novecojusi saite]} (V.Šēne, 16.03.1944.)
↑ ^4,0 ^4,1 ^4,2 ^4,3 ^4,4 Nacionālā muzeja krājumu kopkatalogs — Fotogrāfijas OMF 14851/124/14 apraksts

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[as-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 Arturs Silgailis “Latviešu leģions”, Rīga, 2006., 50. un 96.lpp

[2] Citviet neprecīzi minēts kā Šuldts.

[te-3] 3,0 ^3,1 "Tēvija" — Varoņa nāvē kritis ar Ozollapu vainagu apbalvotais SS oberfīrers Šults^{[novecojusi saite]} (V.Šēne, 16.03.1944.)

[fo-4] 4,0 ^4,1 ^4,2 ^4,3 ^4,4 Nacionālā muzeja krājumu kopkatalogs — Fotogrāfijas OMF 14851/124/14 apraksts

[1]

[2]

[3]

[4]