Pāriet uz saturu

Dzelzsdivīzija

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Dzelzs divīzija)
Dzelzsdivīzija
Dzelzsdivīzija
Dzelzs divīzijas karogs
Valsts Vācija
Pastāvēšanas laiks 1918. gada 7. decembris — 1919. gada 31. decembris
Pakļautība Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Karaspēka veids kājnieku divīzija
Karavīru skaits 16 000-18 000 karavīru
Militārās operācijas Latvijas brīvības cīņas
Cēsu kaujas
Igaunijas brīvības cīņas
Komandieri
Komandieri Jozefs Bišofs
Dzelzsdivīzijas (Eis. Div.), Baltijas zemessardzes (Balt. Ldw.) un Atsevišķās latviešu brigādes (Kol. Ballod) vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā.

Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem. Tā bija pazīstamākā vācu brīvkorpusu daļa un viena no labāk apmācītajām un kaujasspējīgākajām karaspēka daļām Baltijā 1919. gadā. Tās ietekmīgākais komandieris bija majors Jozefs Bišofs un tā sastāvēja no trīs kājnieku pulkiem, jātnieku pulka, artilēristiem ar 32 lielgabaliem, kā arī speciālās vienības. Dzelzdivīzija bija 6. rezerves korpusa sastāvā, kas atradās Ziemeļu armijas (Armee Oberkommando Nord, AOK Nord) pakļautībā, taču reāli darbojās aizvien autonomāk. 1919. gada 8. oktobrī Dzelzsdivīzijā bija 11 200 kareivji un virsnieki, 2000 kavalēristi, 311 ložmetēji, 36 lielgabali, 26 mīnmetēji. Kopā uzturu saņēma 18 000 cilvēku.[1]

1918. gada 29. novembrī Veimāras Republikas pilnvarotais pārstāvis Augusts Vinnigs un vācu kareivju centrālā padome piespieda Vācijas 8. armijas vadību dot atļauju izveidot brīvprātīgo brigādi aizsardzībai pret Sarkanās armijas 7. armiju un Rietumu armiju, kas 25. novembrī sāka uzbrukumu sabrūkošās vācu armijas vienībām, kas atkāpās bez ievērojamas pretestības izrādīšanas. Līdz 9. decembrim brigādē bija pieteikušies 1500 vācu karavīri no aptuveni 100-150 tūkstošiem 8. armijas karavīru.

29. decembrī Latvijas Pagaidu valdība noslēdza Līgumu par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem ar Augustu Vinnigu, par brīvprātīgo no Vācijas uzņemšanu Latvijas landesvērā, apņemoties vācu brīvprātīgajiem par vismaz 4 nedēļu cīnīšanos pret lieliniekiem piešķirt Latvijas pilsonību.[2] Acīmredzot uz šī līguma pamata Rīdigers fon der Golcs no Vācijas kara ministra Noskes bija saņēmis atļauju no Vācijā esošajiem, kā arī no 8. armijas demobilizācijai pakļautajiem kareivjiem vervēt brīvprātīgos algotņus.

Lai arī daudziem no Vācijas armijas demobilizētajiem kareivjiem peļņas un zemes iespējas Latvijā bija vilinošās, daudziem vairāk interesēja iespēja turpināt karu un militārus piedzīvojumus. Šajā laikā Vācijā un tās okupētajās Austrumu teritorijās izveidojās daudzas brīvkorpusu vienības, kas vērsās pret sociāldemokrātu vadīto Vācijas republiku. Strauja brīvprātīgo ieplūšana sākās februārī. Ja var ticēt fon der Golcam, dažādo vācu un vācbaltiešu vienību kopskaits 1919. gada vasarā sasniedza 30-40 000 kareivju.[3] Līdz 1919. gada aprīļa mēnesim Kurzemē bija sapulcināti apmēram 6000 vācu brīvprātīgo.

Viens no brīvprātīgajiem, Ernsts fon Salomons atmiņās raksta: “Mēs bijām cīnītāju grupa, apreibuši ar visām pasaules kaislībām; pilni ar iekāri, līksmojoši dusmās. Ko mēs gribējām, mēs nezinājām, un ko mēs zinājām, to mēs negribējām! Karš un piedzīvojumi, aizrautība un iznīcība. Neskaidrs spēks cēlās visā mūsu būtībā un dzina mūs uz priekšu.”[4]

Pēc sakāves Cēsu kaujās 1919. gada 26. jūnijā Dzelzsdivīzija pārgāja Latvijas Pagaidu valdības (A. Niedras kabinets) pakļautībā — divīzijas personālsastāvs nezaudēja savu Vācijas pavalstniecību, apgāde un algas palika Vācijas armijas ziņā.

Pēc 3. jūlijā noslēgtā Strazdumuižas pamiera noteikumiem sakautajiem vācu spēkiem nekavējoties bija jāpārtrauc jebkāda kara darbība, izņemot cīņu pret Padomju Krievijas bruņotajiem spēkiem, kā arī jāatstāj Rīga (tuvākajā laikā arī pārējā Latvijas teritorija). Tā vietā 21. septembrī Dzelzsdivīzija iekļāvās jaunizveidotajā Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijā.

Dzelzdivīzijas sastāvs (1919. gada 20. maijā)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • 1. Kurländisches Infanterie—Regiment (I.—III.), komandieris majors fon Losovs (von Lossow)
  • 2. Kurländisches Infanterie—Regiment (I.—III.), komandieris majors fon Kleists
  • 3. Kurländisches Infanterie—Regiment (I.—III., Kurländisches Jäger—Bataillon, MG—Scharfschützen—Abteilung Petersdorff), komandieris hauptmanis Pensgens (Poensgen)

Kavalērijas pulks

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Kurländisches Kavallerie—Regiment, komandieris majors grāfs fon Kanics (von Kanitz)
  • Artillerie—Kommandeur (I.—III., Freiwilligen Fußartillerie—Bataillon des I. Armeekorps), komandieris majors Siksts fon Arnims
  • Pionier—Kompanie 425
  • 1. Pionier—Kompanie

Dzelzceļu nodaļa

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Eisenbahn—Betriebs—Kompanie
  • 1. Minenwerfer—Zug

Aviācijas nodaļa

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Flieger—Abteilung 427
  • Eiserne Divisions—Nachrichten—Kommandeur
  • Eiserne Divisions—Fernsprech—Abteilung
  • Eiserne Divisions—Funker—Abteilung
  • Abhörstelle

Autotransporta nodaļas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Panzerwagen—Abteilung des Gouvernement Libau
  • Divisions—Kraftwagen—Kolonne 097
  • Fuhrpark—Kolonne Werner
  • Fuhrpark—Kolonne Körner

Pārtikas daļas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Feldschlächterie—Abteilung
  • Feldbäckerie—Kolonne 1208
  • Freiwilligen Pferdelazarett 603
  • Remonte—Depot
  • Freiwilligen Feldlazarett
  • Krankentransports—Abteilung
  • Deutsche—Feldpost 383
  • Polizei—Kompanie
  • 1. Bahnschutz—Kompanie (Eisenbahn—Kompanie Mitau)
  • Eisenbahn Gendarmerie—Trupp (mounted)
  • Panzerzug V
  • Behelfsmäßig Panzerzug
  • Geräte—Depot
  • Verpflegung Magazin
  • Munitions—Depot
  • Bekleidung—Depot

Dzelzdivīzijas sastāvs Bermonta-Avalova pakļautībā (1919. gada 25. oktobrī)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rietumarmijas Dzelzsdivīzijas parāde 1919. gada 1. septembrī.
Rietumarmijas Dzelzsdivīzijas artilēristu vienība ar savu kaujas karogu pēc demobilizācijas 1920. gadā.

Komandieris: majors Jozefs Bišofs, ģenerālštāba virsnieks: hauptmanis Bīze (Biese)

  • 1. Kurländisches Infanterie—Regiment (I.—III.): Major von Lossow
  • 2. Kurländisches Infanterie—Regiment (I.—IV.): Major von Bomhard
  • 3. Kurländisches Infanterie—Regiment (I.—III., MG—Bataillon): Hauptmann Kiewitz
  • Kurländisches Jäger—Battalion: Oberleutnant Büchner
  • MG—Scharfschützen—Abteilung 1

Kavalērijas pulks

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Kurländisches Kavallerie—Regiment (1.—5.): Major Graf von Kanitz
  • Artillerie—Kommandeur: Major Sixt von Arnim
    • Kurländisches Feldartillerie—Regiment (I.—III.)
    • Kurländisches Fußartillerie—Bataillon (Batterie Baden & Zug Feuerherd)
  • Kommandeur der Pioniere: Hauptmann Damitz
    • 1. Kompanie
    • 2. Kompanie
    • Brücken—Bau—Abteilung
    • Brücken—Train

Dzelzceļu nodaļa

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Eisenbahn—Betriebs—Kompanie

Aviācijas nodaļa

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Flieger—Abteilung 429
  • Divisions—Nachrichten—Kommandeur
    • Divisions—Fernsprech—Abteilung
    • Divisions—Funker—Abteilung
    • Abhörstelle

Autotransporta nodaļas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Panzerwagen—Abteilung
  • Divisions—Kraftwagen—Kolonne 097

Apgādes štābs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Staffelstab der Eiserne Division: Rittmeister von der Lancken
    • Fuhrpark—Kolonne Werner
    • Fuhrpark—Kolonne Körner
    • Feldschlächterie—Abteilung
    • Feldbäckerie—Kolonne 1208
    • Pferdelazarett
    • Pferde—Depot
    • Feldlazarett 1201
    • Freiwilligen Feldlazarett 130
    • Krankentransports—Abteilung 201
  • Polizei—Bataillon: Hauptmann Fuhrmann
  • Bahnschutz—Kompanie (Eisenbahn—Kompanie Mitau)
  • Eisenbahn Gendarmerie—Trupp
  • Fluß—Flottille
  • 2. Wirtschafts—Kompanie
  • Munitions—Depot
  • Geräte—Depot
  • Bekleidung—Depot
  • Proviant—Amt
  • Ersatz—Depot: Major Goez

Deviņas komandantūras

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Ortskommandanturen (I—IX)

Dzelzsdivīzijas sastāvā dienēja vairākas personas, kuras kā karavīri kļuva plaši pazīstami Otrā pasaules kara laikā, to vidū Heincs Guderians un Evalds fon Kleists.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • J.Bischoff "Die letzte Front. Geschichte der Eisernen Division im Baltikum 1919". — Berlin, 1935.
  • Michael Granville Sterling Dowling "The character of the German Freikorps in the Baltic : the Iron Division in Latvia 1919". — A.B., Honors in History Harvard University 1959.
  1. «Padomju Latvija un starptautiskā kontrrevolūcija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 3. jūlijā. Arhivēts 2019. gada 21. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
  2. Dokumenti stāsta: Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. - Rīga, 1988., 108. lpp.
  3. The Vanquished: Why the First World War Failed to End
  4. A Brief History of the Birth of the Nazis