Pāriet uz saturu

Dienvidsusēja

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par upi. Par citām jēdziena Susēja nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Dienvidsusēja
Nosaukums citas valsts teritorijā:
Valsts karogs: Lietuva  Susēja lietuviešu: Susėja
Dienvidsusēja pie Ērberģes
Dienvidsusēja pie Ērberģes
Dienvidsusēja (Latvija)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Izteka pie Subates
56°00′49″N 25°53′46″E / 56.01361°N 25.89611°E / 56.01361; 25.89611
Ieteka Mēmele
56°24′10″N 24°55′29″E / 56.40278°N 24.92472°E / 56.40278; 24.92472Koordinātas: 56°24′10″N 24°55′29″E / 56.40278°N 24.92472°E / 56.40278; 24.92472
Baseina valstis Karogs: Latvija Latvija
Karogs: Lietuva Lietuva
Garums 114 km
Kritums 81 m  
Gada notece 0,246 km³ 
Baseina platība 1220,9 km² (Latvijā 1192,5 km²)
Galvenās pietekas Zalvīte
Dienvidsusēja Vikikrātuvē

Dienvidsusēja, saukta arī Susēja, Lielā Susēja vai Suseja,[1] (lietuviešu: Susėja) ir Mēmeles labā krasta pieteka. Iztek no Aknīstes nolaidenuma rietumos no Subates (precīza iztekas vieta ir diskutabla). Šķērso Sēlijas paugurvalni, Taurkalnes līdzenumu. Pie Iesalniekiem ietek Mēmelē. 4,2 km garumā ir Latvijas un Lietuvas robežupe.

Uzpludinot Neretas ūdenskrātuvi uz Dienvidsusējas Neretā ir izveidota mazā HES. Vēl divas mazās HES atrodas lejpus Ērberģes.

Otrā Ziemeļu kara laikā Krievijas caristes karaspēka uzbrukuma dēļ zviedri nobloķēja satiksmi pa Daugavas ūdensceļu, kas veicināja Kurzemes un Zemgales hercogistes austrumu daļas saimniecisko uzplaukumu. Vēlāk Hercogs Jēkabs 1667.—1668. gadā lika no Vilkupes rakt Eglonas-Susējas kanālu, lai savienotu Daugavas pieteku Eglonu ar Dienvidsusēju. Zviedrijas politiskā spiediena dēļ kanāla rakšanas projekts tā arī netika pabeigts.

Lielākās pietekas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas krastos

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. «Informācija par objektu: Dienvidsusēja». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2016. gada 24. augustā.

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]