Pāriet uz saturu

Abhāzijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika

Vikipēdijas lapa
Абхазская Автономная Советская Социалистическая Республика
Abhāzijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika
Gruzijas PSR autonomā republika

1931 – 1992
Flag Coat of arms
Karogs Ģerbonis
Devīze
Апролетарцәа атәылақәа ӡегьы рҿы иҟоу, шәҽеидышәкыл!
Location of
Location of
Pārvaldes centrs Suhumi
Valoda(s) abhāzu, gruzīnu, krievu
Valdība Padomju republika
Vēsturiskais laikmets 20. gadsimts
 - Izveidota 1931. gada 19. februārī
 - Pasludināta suverenitāte 1990. gada 25. augustā
 - Neatkarība no Gruzijas 1992. gada 23. jūlijā
Platība
 - 1989 8 600 km²
Iedzīvotāju skaits
 - 1989. gadā 532 000 
     Blīvums 61,9 /km² 
Nauda PSRS rublis

Abhāzijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika (abhāzu: Аҧснытәи Автономтә Советтә Социалисттә Республика; gruzīnu: აფხაზეთის ავტონომიური საბჭოთა სოციალისტური რესპუბლიკა; krievu: Абхазская Автономная Советская Социалистическая Республика) jeb Abhāzijas APSR, bija autonoma padomju republika Gruzijas PSR sastāvā. To izveidoja 1931. gada februārī, kad SPR Abhāzija, ko sākotnēji izveidoja 1921. gada martā, pārveidoja par Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku Gruzijas PSR sastāvā.

Abhāzijas APSR savu konstitūciju pieņēma 1937. gada 2. augustā. Augstākā likumdošanas varas orgāns bija ik pēc 4 gadiem ievēlētā Augstākā padome un tās Prezidijs. Izpildvaru piešķīra Ministru padomei, ko iecēla Augstākā padome. Abhāzijas APSR bija 11 pārstāvji PSRS Augstākās padomes Tautību padomē.

Sociālistiskā Padomju Republika Abhāzija izveidota 1921. gadā pēc Sarkanās armijas iebrukuma Gruzijā. SPR Abhāzija, ko vēlāk tajā pašā gadā apvienoja ar Gruzijas PSR kā "līguma republiku", pastāvēja līdz 1931. gadam. Šajā laikā republikai piešķīra ievērojamu autonomiju, pateicoties tās unikālajam statusam attiecībā pret Gruziju. Tomēr šāda situācija raisīja bažas padomju un gruzīnu varas iestādēs, un republikas autonomiju vajadzēja samazināt.[1] Tāpēc, 1931. gada 19. februārī, PSR Abhāziju pārveidoja par Abhāzijas APSR pilnīgā Gruzijas PSR kontrolē, kas pati bija Aizkaukāza PFSR sastāvā.[2]

Abhāzijas autonomijas līmeņa pazemināšana abhāzus sadusmoja. SPR Abhāzijai bija ievērojama autonomija, tai bija savi nacionālie simboli, karogs un ģerbonis, kā arī nacionālas armijas vienības, pamattiesība, ko deva tikai pilntiesīgām republikām. Tai bija arī sava konstitūcija, kārtējā pamattiesība, ko arī piešķīra tikai pilntiesīgām republikām. Kad Abhāziju pārveidoja par APSR, reģionā sākās protesti, tā bija pirmā reize, kad tur notika plaša mēroga protesti pret padomju varas iestādēm.[3]

1989. gadā Abhāzijas APSR sākās studentu nemieri, kā rezultātā Suhumi uz vairākām dienām pat ieviesa karastāvokli. 1990. gada 25. augustā Abhāzijas APSR proklamēja sevi par suverēnu Abhāzijas Padomju Sociālistisko Republiku (Абхазская Советская Социалистическая Республика), kas bija pretrunā PSRS Konstitūcijai. 1991. gada referendumos, kad Gruzijas PSR iedzīvotāji pauda vēlmi izstāties no PSRS, Abhāzijas iedzīvotāju lielākā daļa izvēlējās atdalīties no Gruzijas PSR un palikt PSRS (vēlāk NVS) sastāvā (zināmā mērā to izprovocēja gruzīnu nacionālistu prasības, atjaunojot Gruzijas suverenitāti, likvidēt Abhāzijas autonomo statusu un "gruzīniskot" visu valsti). 1992. gada vasarā Gruzijas Augstākā Padome pasludināja 1921. gada konstitūcijas atjaunošanu, savukārt Abhāzijas Augstākā Padome 23. jūlijā izsludināja 1925. gada konstitūcijas atjaunošanu (ar visu norādi par Abhāzijas un Gruzijas kā juridiski līdzvērtīgu līgumslēdzēju pušu līgumattiecībām), ko Gruzijas valdība atteicās atzīt.

  1. Arsène Saparov. From Conflict to Autonomy in the Caucasus: The Soviet Union and the making of Abkhazia, South Ossetia and Nagorno Karabakh. New York City : Routledge, 2015. 60. lpp.
  2. Blauvelt, Timothy (2007-05). "Abkhazia: Patronage and Power in the Stalin Era" (en). Nationalities Papers 35 (2): 203–232. doi:10.1080/00905990701254318. ISSN 0090-5992.
  3. Lakoba, Stanislav (1995-03-01). "Abkhazia is Abkhazia". Central Asian Survey 14 (1): 97–105. doi:10.1080/02634939508400893. ISSN 0263-4937.