Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts

Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts

Veids	valsts iestāde
Dibināts	1920. gada 4. martā
Galvenais birojs	Sanktpēterburga, Krievija
Vadība	Aleksandrs Makarovs
Nozare	polārpētniecība
Mājaslapa	aari.ru

Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts (krievu: Арктический и антарктический научно-исследовательский институт, ААНИИ) ir vecākā Krievijas (agrāk — PSRS) zinātniski pētnieciskā iestāde, kas nodarbojas ar Zemes polāro reģionu komplekso izpēti. Izpēte tiek veikta tādās zinību nozarēs, kā okeanogrāfija, ledus fizika, meteoroloģija, okeāna un atmosfēras mijiedarbība, ģeofizika, jūras leduszinības, glacioloģija, polārā ģeogrāfija, hidroķīmija, upju grīvu hidroloģija, ekoloģija, polārā medicīna.

Par institūta pirmsākumiem tiek uzskatīta 1920. gada 4. martā dibināta Ziemeļu zinātniski rūpnieciskā ekspedīcija (Северная научно-промысловая экспедиция, Севэкспедиция).^[1] 1925. gadā ekspedīcija tiek reorganizēta par Ziemeļu izpētes institūtu (Институт по изучению Севера), ko 1930. gadā pērdēvē par Vissavienības Arktikas institūtu (Всесоюзный арктический институт). Institūts kļūst par PSRS arktisko apgabalu izpētes centru, kā arī veic Ziemeļu jūras ceļa kuģošanas nodrošinājumu.

1930. gados notika ekspedīcijas ar ledlaužiem G. Sedov, A. Sibirjakov, Čeļuskin, Sadko un citiem, kuru gaita tika izpētītas Ziemeļu Ledus okeāna piekrastes jūras. 1937. gadā tika noorganizēta pasaulē pirmā dreifējošā polārstacija Severnij poļus-1. 1939. gadā institūtu pārdēvē par Arktikas zinātniski pētniecisko institūtu, bet 1958. gadā, sakarā ar darbu sākšanu Antarktīdā, institūts iegūst tagadējo nosaukumu. Par institūta vadītājiem strādājuši tādi ievērojami zinātnieki, kā Rūdolfs Samoilovičs (1920-1930, 1932-1938) un Oto Šmits (1930-1932).

Institūta vārdā nosauktas Arktiskā institūta salas Karas jūrā.