Ramadāns (arābu: رمضان, ramaḍān, izrunā: /rɑmɑˈdˤɑːn/) ir devītais un svētais gavēņa mēnesis islāma kalendārā. Tas vienmēr sākas ar jauna mēness fāzes iestāšanos, tādēļ katru gadu tas sākas citā dienā. Parasti ramadāna ilgums ir trīsdesmit dienas, tas ir, līdz nākamās jauna mēness fāzes iestāšanās dienai. Ramadāna laikā musulmaņi ievēro gavēni (saum), tas ir, dienas gaišajā laikā nedrīkst ne ēst, ne dzert, kā arī smēķēt, savukārt pārējā laikā nedrīkst nodarboties arī ar seksuālām aktivitātēm. Parasti nav pieņemts, ka ramadānu ievērotu bērni, kas nav sasnieguši pubertātes vecumu, grūtnieces un vecie, slimie ļaudis. Dažreiz arī musulmaņu sportisti to neievēro, piemēram, 2012. gada vasaras olimpiskās spēles sakrita ar ramadānu, kas varēja sagādāt problēmas musulmaņu sportistiem. Ramadāna laikā bez piecām parastajām ikdienas lūgšanām ir vēl papildus lūgšanas — taravihs. Ramadāna pēdējās desmit dienas no pārējām dienām atšķiras ar vēl lielāku dievbijību.
Saskaņā ar islāma tradīcijām, ramadāna mēnesī eņģelis Džibrils (erceņģelis Gabriels) nodeva Muhamedam pirmo dievišķo atklāsmi. Tas esot noticis 610. gadā, kad Muhameds atradās Hīras alā, Mekā. Šīs atklāsmes vēlāk tika sarakstītas islāma svētajos tekstos — Korānā.