Kutna Hora
| Kutna Hora | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Kutná Hora | |||
_(2).jpg) Kutna Hora | |||
| |||
  Kutna Hora | |||
| Koordinātas: 49°56′54″N 15°16′5″E / 49.94833°N 15.26806°EKoordinātas: 49°56′54″N 15°16′5″E / 49.94833°N 15.26806°E | |||
| Valsts |
 Čehija | ||
| Apgabals | Centrālčehijas apgabals | ||
| Apriņķis | Kutna Horas apriņķis | ||
| Rakstos | 1142 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 33,05 km2 | ||
| Augstums | 254 m | ||
| Iedzīvotāji (2024)[1] | |||
| • kopā | 21 556 | ||
| • blīvums | 617,4/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa |
www | ||
| Oficiālais nosaukums: Kutna Hora: Pilsētas vēsturiskais centrs ar Svētās Barbaras baznīcu un Sedlecas Dievmātes katedrāli | |||
| Tips | Kultūra | ||
| Kritērijs | ii, iv | ||
| Iekļauts | 1995 (19. sesija) | ||
| Aizsardzības nr. | 732 | ||
| Valsts |
Čehija | ||
| Reģions | Eiropa un Ziemeļamerika | ||
 Kutna Hora Vikikrātuvē | |||
Kutna Hora (čehu: Kutná Hora) ir pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabala Kutna Horas apriņķa centrs. Viduslaikos — ievērojams sudraba ieguves centrs. Pilsētas centrs — UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Sudraba raktuves Kutna Horā pazīstamas no 10. gadsimta. 1142. gadā šeit tika nodibināts Sedlecas klosteris, kas bija pirmais cisterciešu klosteris Bohēmijā. No 13. gadsimta vidus pilsētā masveidā ieradās vācvalodīgie kalnrači. 13. gadsimtā Kutna Horā ieguva trešdaļu no Eiropas sudraba. Pilsēta savā ietekmē konkurēja ar Prāgu, šeit dažkārt rezidēja Bohēmijas karaļi. Husītu karu laikā 1421. gada 21. decembrī pie pilsētas notika Kutna Horas kauja, kurā Jana Žižkas taborīti sakāva imperatora Sigismunda spēkus. Imperatora spēki pameta Bohēmiju, bet Kutna Hora tika ieņemta un nopostīta. 1526. gadā pilsēta iekļāvās Hābsburgu impērijas sastāvā. 16. gadsimtā sudraba iegulas pamazām izsīka, un pilsēta panīka, pēdējās raktuves tika pamestas 18. gadsimta beigās. No 1919. gada — Čehoslovākijā. Kopš 1993. gada — Čehijā.
Kutna Hora ir botāniķa Karela Domina (Karel Domin, 1882 — 1953), kā arī dramaturga un Čehijas himnas autora Josefa Kajetāna Tila (Josef Kajetán Tyl, 1808 — 1856) dzimtā pilsēta. No 1774. līdz 1776. gadam Kutna Horas jezuītu ģimnāzijā mācījās komponists Jans Ladislavs Duseks (Jan Ladislav Dussek, 1760 — 1812).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Q125984191; pārbaudes datums: 19 maijs 2024.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kutna Hora.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Kutna Hora UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
 | Šis ar Čehiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|