Pāriet uz saturu

STS-118

Vikipēdijas lapa
STS-118
Kosmosa kuģis:Endeavour
Apkalpe:7
Sākums: 2007. gada 8. augusts 22:36:42 UTC
Beigas: 2007. gada 21. augusts 16:33:20 UTC
Ilgums: 12 dienas, 17 stundas, 55 minūtes, 34 sekundes
Apkalpes attēls
(no kreisās uz labo) Mastračio, Morgana, Hobo, Kelijs, Koldvela, Viljamss, Drū
(no kreisās uz labo) Mastračio, Morgana, Hobo, Kelijs, Koldvela, Viljamss, Drū
Saistītās misijas
IepriekšējāNākamā
STS-117STS-120
Citas misijas: SKS-15

STS-118 bija Space Shuttle Endeavour ekspedīcija uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS). Starts notika 2007. gada 8. augustā 22:36:42 UTC no Kenedija kosmiskā centra starta laukuma 39A. Tika veiktas četras kosmonautu iziešanas atklātā kosmosā. Nolaišanās notika 21. augustā.

Šis bija pirmais Endeavour lidojums pēc STS-113 (pēdējais lidojums pirms Columbia katastrofas) 2002. gadā. Šis bija pirmais lidojums, kad Space Shuttle tika apgādāts ar elektrības pārveidotāju, kas ļautu kosmoplānam vajadzības gadījumā saņemt elektroenerģiju no SKS elektrosistēmas, tādējādi paildzinot kosmosa kuģa atrašanos pieslēgtam pie stacijas.

STS-118 misijas galvenais uzdevums bija uzstādīt SKS fermas konstrukciju S5, nomainīt sabojājušos žiroskopu, uzstādīt ārējo kravas platformu, pārvietot uz staciju svaigu pārtiku, ūdeni, aparatūru un citus materiālus.

Kosmonauts Virz.¹ Amats Lidojums pēc skaita Valsts
Skots Kelijs (Scott Kelly) ↑↓ komandieris 2. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Čārlzs Hobo (Charles Hobaugh) ↑↓ pilots 2. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Treisija Koldvela (Tracy Caldwell) ↑↓ misijas speciālists 1 1. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Ričards Mastračio (Richard Mastracchio) ↑↓ misijas speciālists 2 2. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Deifids Viljamss (Dafydd Williams) ↑↓ misijas speciālists 3 2. Karogs: Kanāda Kanāda
Barbara Morgana (Barbara Morgan) ↑↓ misijas speciālists 4 1. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Bendžamins Elvins Drū (Benjamin Alvin Drew) ↑↓ misijas speciālists 5 1. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
¹ — lidojuma virziens: ↑ (augšup) un ↓ (lejup)

Barbara Morgana ir pirmā skolotāja, kas lidojusi kosmosā. Viņai paredzēts kosmosā veikt izglītojošu programmu. Barbara bija dubliere skolotājai Kristai Makolifei (Christa McAuliffe), kura gāja bojā Challenger katastrofā īsi pēc starta 1986. gada 28. janvārī.

Sākotnēji bija paredzēts šajā lidojumā uz SKS nogādāt Kleitonu Andersonu, bet viņš tika pārcelts uz STS-117. Viņa vietā tika nozīmēts Els Drū.

Pirms Columbia katastrofas STS-118 apkalpe bija paredzēta šāda:

  • Skots Kelijs - komandieris
  • Čārlzs Hobo - pilots
  • Skots Parazinskis - misijas speciālists
  • Deifids Viljamss - misijas speciālists
  • Liza Novaka - misijas speciālists
  • Barbara Morgana - misijas speciālists
No augšas uz leju: saslēgšanās sistēma, Spacehab, S5 konstrukcija, ESP-3. CMG ir lode lejā kreisajā pusē.

Endeavour kravas telpā atradās:

  • Spacehab - hermētisks kravas modulis;
  • S5 fermas struktūra, kuru uzstādīs stacijā;
  • External Stowage Platform 3 (ESP-3) - vaļēja kravas platforma ar rezerves daļām, kuru pārnesīs uz stacijas fermu;
  • Control Moment Gyroscope (CMG) - žiroskops, kas tiks uzstādīts agrāk sabojājušā vietā.

Uz zemi atgriezās tikai Spacehab modulis, pārējās kravas palika SKS.

1. lidojuma diena (8. — 9. augusts)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Endeavour starts

Starts notika pēc plāna 2007. gada 8. augustā 22.36.42 UTC. Astoņas ar pusi minūtes pēc pacelšanās tika izslēgti trīs galvenie dzinēji, un Endeavour iegāja sākotnējā orbītā. 37 minūtes pēc starta Kelijs un Hobo iedarbināja kosmoplāna orbitālos manevrēšanas dzinējus, lai paceltu orbītas zemāko punktu. Pēc ieiešanas orbītā tika atvērtas kravas nodalījuma durvis (dzesēšanas sistēmas radiatori), aktivizēts Spacehab modulis. Apkalpe nodarbojās ar plānotajiem darbiem, tai skaitā ar skafandru pārbaudi.

Apkalpe devās gulēt 9. augustā 04.36 UTC. Lai gan celšanās bija paredzēta 12:36 UTC, kosmonautus pamodināja ātrāk trauksmes signāls, kas signalizēja par zemu spiedienu vienā no piecām skābekļa tvertnēm degvielas šūnas sistēmā. Vēlāk izrādījās, ka vainīgs bija spiediena sensors. [1]

2. lidojuma diena (9. — 10. augusts), saslēgšanās ar SKS

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apkalpe, izmantojot Endeavour manipulatoru, veica siltumizolācijas plāksnīšu novērošanu, iegūtos datus nosūtot uz zemi analīzei.

Tika publiskots, ka, analizējot starta laikā uzņemtos attēlus, tika secināts, ka no ārējās degvielas tvertnes bija atdalījušies deviņi mazi izolācijas gabali. Vismaz trīs no tiem varēja trāpīt kosmoplāna siltumizolācijas plāksnītēm. [2]

Saslēgšanās operācijas ar staciju sākās 10. augustā 12.30 UTC. Pirms ciešās pietuvošanās Endeavour veica stacijas aplidojumu 180 m attālumā no tās, lai stacijas apkalpe varētu nofotografēt kosmoplāna apšuvuma stāvokli. Saslēgšanās notika 18.02 UTC. Divu stundu laikā notika savienojumu hermetizācijas pārbaudes, 20.04 UTC tika atvērtas Endeavour un stacijas lūkas, un abas apkalpes satikās.

3. lidojuma diena (10. — 11. augusts), 1. iziešana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mastračio 1. iziešanā kosmosā

Misijas vadības pārstāvji paziņoja, ka uzņemtajos attēlos ir redzms kosmoplāna siltimizolācijas plāksnīšu bojājums — bedrīte aptuveni 8 cm diametrā.

10. augustā īsi pirms 21.00 UTC Koldvela ar kosmoplāna manipulatoru no kravas telpas izcēla S5 fermu. Hobo ar stacijas manipulatoru to pārņēma un pārvietoja pagaidu pozīcijā. Vēlāk kosmonauti aktivizēja elektropārveidotāju SSPTS, un Endeavour sāka saņemt 6,5 kW elektroenerģiju no stacijas saules baterijām. Tas ļauj vajadzības gadījumā paildzināt kosmoplāna uzturēšanos pie stacijas. [3]

11. augustā 16.28 UTC sākās pirmā iziešana atklātā kosmosā, kuru veica R. Mastračio un D. Viljamss, lai veiktu S5 uzstādīšanas darbus. Č. Hobo un K. Andersons vadīja stacijas manipulatoru. S5 oficiāli tika uzstādīts 18.26 UTC. To pievienoja saules bateriju bloka S4 galā, un tas kalpos par starpposmu, pie kura nākamgad paredzēts uzstādīt saules baterijas S6. Mastračio un D. Viljamss veica aizbīdņu ievietošanu vajadzīgajās vietās, tādējādi fiksējot S5. Pēc tam viņi noņēma manipulatora fiksatoru un veica kabeļu savienošanu starp S5 un S4. Tad viņi pārvietojās uz stacijas Z1 fermu, lai novērotu P6 radiatora salikšanu (vēlāk, STS-120 misijas laikā, P6 tiks pārvietots uz citu vietu) un fiksētu to. Darbi tika izpildīti ātrāk par plānu, un kosmonautiem atlika laiks paveikt citus papildu darbus. Iziešanas ilgums bija 6 stundas 17 minūtes. [4]

19.52 UTC, kosmonautu iziešanas laikā, sabojājās stacijas Destiny moduļa vadības primārais dators. Rezerves dators momentāni pārņēma vadību, un trešais dators stājās rezerves datora vietā. Datora iziešana no ierindas neietekmēja stacijas darbību un iziešanu kosmosā. [5]

4. lidojuma diena (11. — 12. augusts)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Augstas izšķirtspējas attēls ar Endeavour ārējā apšuvuma plāksnīšu bojājumu

12. augustā 20.56 UTC Endeavour un SKS apkalpes apstiprināja, ka SSPTS iekārta darbojas normāli, un lidojuma vadība oficiāli apstiprināja misijas pagarināšanu līdz 14 dienām. Pēc lāzerapskates, ko veica ar kosmoplāma manipulatoru, tika secināts, ka bojātas 2 plāksnītes 2,5 cm dziļumā, kas ir puse no karstumizturīgo plāksnīšu biezuma. Speciālistiem uz zemes jāveic papildu aprēķini un pārbaudes, lai noteiktu, vai nepieciešams plāksnīšu remonts.

5. lidojuma diena (12. — 13. augusts), 2. iziešana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

13. augustā 15.32 UTC sākās 2. iziešana kosmosā, kurā piedalījās R. Mastračio un D. Viljamss, veicot stacijas žiroskopa (CMG-3) nomaiņu, kurš sabojājās 2006. gada beigās. Vispirms viņi demontēja bojāto CMG no Z1 konstrukcijas un novietoja blakus īslaicīgā pozīcijā. Tad no vaļējās kravas platformas ESP-3 Endeavour kravas telpā tika izņemts jaunais žiroskops ar rāmi un pārvietots uz ESP-2 pie Quest slūžu kameras. Tad pats žiroskops tika izņemts no rāmja un uzstādīts Z1. Veco žiroskopu kosmonauti novietoja rāmī uz ESP-2, kur tas paliks līdz laikam, kad to nogādās uz zemi misijā STS-122. Papildus kosmonauti veica kosmoplāna bojātās vietas fotografēšanu.

ESP-3 pārvietošana ar Endeavour manipulatoru

6. lidojuma diena (14. — 15. augusts)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

14. augustā ar kosmoplāna manipulatoru no Endeavour kravas telpas tika izcelta ārējā kravas platforma ESP-3 un uzstādīta uz P3 fermas.

B. Morgana novadīja mācību stundu bērniem no Aidaho. 25 min viņa atbildēja uz skolēnu jautājumiem.

7. lidojuma diena (15. — 16. augusts), 3. iziešana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mastračio bojātais cimds

15. augustā R. Mastračio un K. Andersons veica 3. iziešanu atklātā kosmosā, kura sākās 14.37 UTC. Iziešanas laikā viņi pārvietoja divus CETA Cart (Crew and Equipment Translation Aid) no S1 un P1, noņēma P6 raidītāju, pārvietoja S joslas SASA antenu no P6 uz P1. Skafandra cimdu pārbaudes laikā, kura notiek ik pēc 30 minūtēm, Mastračio atklāja plīsumu uz viņa cimda īkšķa. Lai būtu droši, Ričards atgriezās slūžu kamerā 19.52 UTC. Kleitons pabeidza plānotos darbus un atgriezās stundu vēlāk. Pēc atgriešanās tika veikta cimda analīze. Skafandra cimds sastāv no pieciem slāņiem, un plīsums bija aizgājis tikai līdz otrajam slānim

8. lidojuma diena (16. — 17. augusts)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apkalpe turpināja mantu pārnešanu no kosmoplāna uz staciju. Morgana un Drū veica izglītojošo programmu ar studentiem.

Tika pieņemts lēmums neveikt bojāto siltumizolācijas plāksnīšu remontu orbītā, jo pēc pārbaudēm uz zemes tika secināts, ka šāds bojājums nerada bīstamību kosmosa kuģim, ieejot atmosfērā.

9. lidojuma diena (17. — 18. augusts)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apkalpe turpināja mantu pārnešanu.

10. lidojuma diena (18. — 19. augusts), 4. iziešana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

18. augustā notika 4. iziešana kosmosā, ko veida D. Viljamss un K. Andersons. Iziešana tika paredzēta par divām stundām īsāka viesuļvētras "Dīns" dēļ, kura draudēja brāzties pāri ASV piekrastei, lai vajadzības gadījumā laicīgi paspētu atvienoties no SKS un nolaisties. Iziešana sākās 13.17 UTC, viņi uzstādīja External Wireless Instrumentation System antenu uz Destiny moduļa un noņēma divus materiālu eksperimentu konteinerus MISSE, lai vestu tos atpakaļ uz zemi. Viņi arī uzstādīja uz S1 kronšteinus priekš OBSS (Orbiter Boom Sensor System), kuru uzstādīs vēlākās misijās.

19.46 UTC notika simboliska abu apkalpju atvadīšanās, un lūkas tika aizvērtas 20.10 UTC.

11. lidojuma diena (19. — 20. augusts), atvienošanās no stacijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Endeavour atvienojās no SKS 19. augustā 11.56 UTC.

12. lidojuma diena (20. — 21. augusts)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apkalpe kravāja mantas un gatavojās nosēšanai.

Endeavour nolaišanās

13. lidojuma diena (21. augusts), nolaišanās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

21. augustā 15.20 UTC tika iedarbināti dzinēji, lai veiktu bremzēšanas manevru un noietu no orbītas. Nolaišanās bija paredzeta uz Kenedija kosmiskajā centra lidlauka. 16.32.16 UTC pakaļējie riteņi pieskārās skrejceļam, priekšējie — 16.32.29 UTC. Endeavour pilnībā apstājās 16.33.20 UTC. Lidojuma ilgums bija 12 dienas 17 stundas 56 minūtes un 38 sekundes.

Sākotnējā karstumizturīgo plāksnīšu apskate rādīja, ka tās labi pārcietušas iziešanu cauri atmosfērai.

Iziešanas atklātā kosmosā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Misija Kosmonauti Sākums Beigas Ilgums Darbība
STS-118
EVA 1
Ričards Mastračio
Deifids Viljamss
11. augustā 16.28 UTC 11. augustā 22.45 UTC 6 stundas 17 minūtes S5 fermas uzstādīšana, P6 radiatora salikšana
STS-118
EVA 2
Ričards Mastračio
Deifids Viljamss
13. augustā 15.32 UTC 13. augustā 22.00 UTC 6 stundas 28 minūtes Bojātā CMG demontāža, jauna CMG uzstādīšana
STS-118
EVA 3
Ričards Mastračio
Kleitons Andersons
15. augustā 14.37 UTC 15. augustā 20.05 UTC 5 stundas 28 minūtes S-Band Antenna Structural Assembly (SASA) pārvietošana no P6 uz P1; S-Band Baseband Signal Processor and Transponder uzstādīšana uz P1; CETA Cart pārvietošana; P6 raidītāja noņemšana
STS-118
EVA 4
Deifids Viljamss
Kleitons Andersons
18. augustā 14.17 UTC 18. augustā 19.19 UTC 5 stundas 2 minūtes OBSS kronšteinu uzstādīšana; MISSE noņemšana; EWIS antenas uzstādīšana; Z1 SASA kardānu fiksēšana