Pelēču pagasts

Pelēču pagasts
Novads:	Preiļu novads
Centrs:	Pelēči
Kopējā platība:	84,4 km2
• Sauszeme:	82,1 km2
• Ūdens:	2,3 km2
Iedzīvotāji (2024):	561
Blīvums (2024):	6,8 iedz./km2
Izveidots:	1945. gadā
Pelēču pagasts Vikikrātuvē

Pelēču pagasts ir viena no Preiļu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos. Robežojas ar sava novada Aizkalnes, Rušonas, Vārkavas un Upmalas pagastiem, kā arī Augšdaugavas novada Višķu un Dubnas pagastiem.

Daba

Austrumu mala atrodas Latgales augstienes Feimaņu pauguraines dienvidrietumu malā. Rietumu daļa atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenuma dienvidaustrumu malā. Augstākā vieta pagastā - 153,6 m vjl - pagasta austrumu daļā.

Hidrogrāfija

Upes

• Dubna
  • Jaša
    • Gubaika
    • Robežneice
    • Salinkas upīte
    • Veirūgne
      • Vordauka
  • Šusta

Ezeri

• Vīragnes ezers - pagastā atrodas daļēji, kopplatība 128,4 ha
• Ārdavas ezers (70 ha)
• Pelēču ezers - pagastā atrodas daļēji
• Lielais Solkas ezers - pagastā atrodas daļēji
• Liminkas ezers - pagastā atrodas daļēji

Purvi

• Pelēču ezera purvs (82 ha)

Vēsture

Līdz 1920. gada agrārajai reformai tagadējā Pelēču pagasta teritorijā atradās Pelēču muiža, Ārdavas (Jezupinavas jeb Jezufinovas) muiža un vairākas pusmuižas.

1945. gadā Daugavpils apriņķa Aizkalnes pagastā izveidoja Pelēču ciema padomi. Preiļu rajona Pelēču ciemu 1954. gadā likvidēja, tā teritoriju iekļaujot Zaķīšu ciemā. 1975. gadā ciemu izveidoja no jauna, iekļaujot tā teritorijā likvidēto Ārdavas ciemu un daļu no Zaķīšu ciema teritorijas. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Pelēču pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Preiļu novadā.

Pieminekļi

Arheoloģiskie pieminekļi

Baraukas pilskalns, Gribustānu senkapi (Franču kapi), Liumaņu senkapi, Maskavecišķu senkapi, Pelēču-Bramaņu senkapi un Rošmaņu senkapi (Vaidu kalns).

Arhitektūras un kultūrvēstures pieminekļi

Kalnajašu (Gornijašu) kapu kapliča (18. gadsimts), Pelēču muižas dzīvojamā māja un klēts (18. gadsimta beigas), Jezupinavas (Jozefinovas) muižas dzīvojamā māja (19. gadsimts, vēlāk Ārdavas pamatskola) un Nīdermuižas katoļu baznīca (1901).

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1897 2 300 —     1935 2 500 +0.22% 1959 1 900 −1.14%	Gads Iedz. ±% g.p. 1967 1 600 −2.13% 1979 1 227 −2.19% 1989 1 053 −1.52%	Gads Iedz. ±% g.p. 2000 944 −0.99% 2011 727 −2.35% 2021 609 −1.76%

Apdzīvotās vietas

Pelēči (pagasta centrs), Ārdava, Bārza Rubini, Bondariški, Bramaņi, Butleri, Gubaniški, Guzas, Janova, Kolna Driva, Kotleri, Kozupi, Krasnogorska, Kūrmi, Litiniški, Livmaņi, Maskeviciški, Omolka, Pīnupi, Rošmoni, Tumaniški, Zaļā Bierze.

Saimniecība

Pagasta darbojas Pelēču dzirnavas.