Korporatīvā identitāte

Korporatīvā (vizuālā) identitāte ir elementu kopums, kur "vizuālie simboli ir ātrs un piesātināts veids, kā nodot sabiedrībai vienkāršu priekšstatu par uzņēmumu un tiem piemīt ievērojama emocionālā vērtība”. „Jau ilgus gadus organizācijas identitāte tiek pētīta un saistīta ar vizuālo elementu pētniecību”.

Vizuālās identitātes loma organizācijā

Pastāv vairāki uzskati par vizuālās identitātes lomu organizācijā, piemēram, vizuālā identitāte ir “vēlamais organizācijas tēls, kas iegūts un tiek komunicēts sabiedrībai ar vizuālās komunikācijas palīdzību” , un tās galvenais uzdevums ir nodrošināt organizācijas atpazīstamību. „Identitāte ir stratēģisks jautājums, jo tas, kā organizācija izskatās un darbojas ietekmē to, ko sabiedrība domā par to”. Pētniecības rezultātā izstrādāts arī vizuālās identitātes modelis, kurš „ilustrē procesu, kā organizācijas vizuālā identitāte ietekmē sabiedrības uztveri un viedokli par organizāciju”.

Pētniecībā skaidro, ka „visas lietas, ko mēs redzam, dzirdam vai pat jūtam, kā smaržu veido konceptu, kas pazīstams kā vizuālā identitāte”. Teorētiskajā literatūrā pētnieki apraksta arī pazīmes, kādas piemīt organizācijas vizuālajai identitātei. „Vizuālo identifikāciju sistēmas (logo un citas grafiskā dizaina izpausmes) var paust, pārstāvēt un izrādīt organizācijas būtību”.

Balmers savā pētījumā skaidro trīs vizuālajai identitātei piemītošās pazīmes:

• „vizuālā identitāte ir vērsta uz to, kā organizācija vēlas identificēt sevi ar saviem klientiem un ieinteresētajām personām;
• skaidro, ka menedžments var būtiski ietekmēt un kontrolēt organizācijas esošo tēlu ar klientiem un ieinteresētajām pusēm;
• skaidro, ka logo, nosaukumi, un citi vizuālās identitātes elementi ir efektīvi līdzekļi, lai sasniegtu augstāk minēto”

„Vizuālās identitātes jēdziens ir diezgan atšķirīgs un cieši sasaistās ar tādiem konceptiem kā mārketings un komunikācija, tā ir jāizprot un jāuztver kā sastāvdaļa no organizācijas panākumiem”. „Vizuālās dimensijas viscaur organizācijā tiek pārkārtotas un paziņotas auditorijai, jo īpaši tad, ja organizācija maina savu vizuālo identitāti, vai nu, lai iegūtu lielāku tirgus profilu vai parādītu jaunas organizatoriskās formas”.

„Organizācijas vadības mērogā organizācijas identitātei ir jākalpo par stratēģisku instrumentu līdzsvara atrašanai starp organizācijas kultūru iekšējās grupās un organizācijas tēliem ārējās grupās, tādēļ organizācijas vadības uzdevums ir ne vien izzināt organizācijas tēlu ārējās mērķgrupas un šo mērķgrupu gaidas, lai piedāvātu tām to, ko tās vēlas, bet arī saglabāt savas organizācijas kultūras oriģinalitāti un tās izpausmes it visā organizācijas darbībā. Respektīvi, organizācijai ir jāprot ne tikai paveikt to, ko no tās gaida, bet arī patīkami pārsteigt, jo bez tā nav iespējams saglabāt lojālas attiecības ar ārējām mērķgrupām, kas citādi agri vai vēlu apnikuma vai kāda cita impulsa vadītas var pārorientēties uz citām, pievilcīgākām organizācijām".

„Organizācijas vizuālā identitāte ietver visus saskatāmos un izmērāmos elementus, kas piemīt organizācijas identitātei un tās visaptverošu vizuālo noformējumu , tostarp - bet ne tikai - tās nosaukumu, logo, saukli, krāsu paleti un arhitektūru”. „Vizuālā identitāte strādā kā identifikācijas karte, kas spēj ietekmēt sabiedrības un organizācijas partneru uztveri par organizāciju”. Tāpat, „Vizuālās identitātes veidošanas procesā, lai panāktu pilnīgāku asociatīvo ietekmi uz uztvērēju, svarīgi ir zināt un izmantot krāsu simbolismu”.

Korporatīvā vizuālā identitāte

Literatūrā figurē jēdziens kolektīvā vai korporatīvā identitāte, kas būtu atbilstošāks jēdziens, ko apskatīt šī pētījuma kontekstā. Korporatīvās identitātes jēdzienu Gabrišs savā pētījumā par organizāciju identitāti skaidro, kā procesu, kur „indivīds ar savām vērtībām un uzskatiem, redzējumu iesaistās organizācijā, satiek sev līdzīgi domājošus indivīdus, mijiedarbojas un komunicē ar tiem savā starpā, nosakot pusēm kopīgo un vienojošo, attiecinot to uz organizācijas galvenajiem mērķiem, stratēģijām un identitāti, šīm abām pusēm veidojot savu noteikto un svarīgo kolektīvo identitāti, kas rada arī kopīgu attieksmi un noteiktu uzvedību visām pusēm”. No tā saprotams, ka organizācijas identitāte veidojas no tajā esošo indivīdu vērtībām un uzskatiem.

Organizāciju kontekstā vizuālā identitāte pētījumos tiek skaidrot ar jēdziena ”korporatīvā vizuālā identitāte” palīdzību. „Vārdnīcu definīcijas korporatīvās identitātes jēdzienā identitāti galvenokārt asociē ar dizainu - logo, mājas stilu un uniformām”. Visi minētie elementi tiek izmantoti organizācijas izdales materiālos, reklāmās, mājas lapā, kā arī telpu interjerā, apģērbā un transportlīdzekļos. „Korporatīvā vizuālā identitāte ir organizācijas instruments, ar kura palīdzību organizācija sevi prezentē tās iesaistītajām pusēm”. Tāpat citā literatūrā korporatīvo identitāti pētnieki skaidro kā "logotipu vai organizācijas tēlu un dažādas citas vizuālās izpausmes, kas skaidro/parāda uzņēmuma identitāti”. „Korporatīvā identitāte ietver sevī vairākas disciplīnas, starp kurām ir arī vizuālā identitāte un korporatīvās identitātes dizains”.

“Korporatīvā vizuālā identitāte ietver tādus elementus, kā vārdu, simbolu un/vai logo, tipogrāfiju, krāsas, saukli un papildus grafiskās zīmes.“ Visi šie elementi izsaka organizācijas vērtības un rakstura iezīmes.

„Korporatīvās vizuālās identitātes elementi tiek izmantoti komunikācijā un pielietoti organizācijas reprezentatīvajos materiālos, piemēram uz ēkām, automašīnām un korporatīvajā apģērbā”.

Van den Boša savā pētījumā skaidro, ka korporatīvo vizuālo identitāti ir iespējams skatīt caur trim dažādām perspektīvām:

• “Pirmkārt, korporatīvā vizuālā identitāte var tikt pētīta no indentitātes, tēla un reputācijas perspektīvas kur fokusā ir korporatīvās vizuālās identitātes mērķi, kuri tiek stratēģiski izvēlēti.
• Otrs pētniecības veids ir vērsts uz dizaina perspektīvu, uztverot vizuālās izteiksmes, kādi līdzekli tiek pielietoti, lai sasniegtu mērķi.
• Trešajā perspektīvā, kas ir organizatoriskā perspektīva, korporatīvā vizuālā identitāte tiek pētīta caur tās darbībām, procesiem, instrumentiem un praksi, to ietekmi uz korporatīvās vizuālās identitātes pastāvīgumu”.