Andrejs Belousovs
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
|
Andrejs Belousovs (Андрей Рэмович Белоусов; dzimis 1959. gada 17. martā) ir Krievijas politiķis, ekonomisko zinātņu doktors. Krievijas Federācijas aizsardzības ministrs kopš 2024. gada 12. maija. Bijušais Krievijas valdības priekšsēdētāja pirmais vietnieks, Krievijas prezidenta palīgs, ekonomiskās attīstības ministrs.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1959. gada 17. martā Maskavā. Tēvs Rems Belousovs bija ekonomists, māte Alisa Pavlova bija radioķīmiķe, vēlāk nodarbojās ar reto elementu ķīmiju. Rems Belousovs bija padomju zinātniskās skolas veidotājs cenu veidošanas un vadības jomā, bija viens no "Kosigina reformas" sagatavotājiem, vēlāk nodarbojās PSRS ekonomikas vēsturi.
Pēc Otrās fizikas un matemātikas skolas absolvēšanas Andrejs Belousovs iestājās Maskavas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātē, ko 1981. gadā beidza ar izcilību. Mācību laikā viņš sāka sadarboties ar ekonomistu grupu Aleksandra Ančiškina vadībā, kurš no 1977. līdz 1981. gadam bija Ekonomikas fakultātes katedras vadītājs.
Pēc augstskolas beigšanas Belousovs turpināja studijas aspirantūrā PSRS Zinātņu akadēmijas Centrālajā ekonomikas un matemātikas institūtā (CEMI). Vienlaikus viņš CEMI Cilvēku mašīnu sistēmu modelēšanas laboratorijā sāka zinātnisku darbu, sākumā stažiera pētnieka amatā, pēc tam kā jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks.
1986. gada februārī uz CEMI vairāku zinātnisko apakšvienību pamata tika izveidots PSRS ZA Ekonomikas un zinātniski tehniskā progresa prognozēšanas institūts (EZTPPI). Iestādes darbības pamatvirziens bija ekonomiskā prognozēšana. Belousovs pārgāja darbā uz EZTPPI, kur kļuva par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku, vēlāk — par zinātnisko līdzstrādnieku un vecāko zinātnisko līdzstrādnieku. Viņa zinātniskās prioritātes bija koncentrētas uz makroekonomisko tendenču prognozēšanu, kā arī inflāciju un strukturālo krīzi padomju tipa ekonomikā.
1988. gadā Belousovs aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju "Apgrozāmo līdzekļu veidošanas un izmantošanas mehānismu imitācijas modelēšana (daudznozaru pieeja)". 1991. gadā viņš tika iecelts par EZTPPI vadītāju. Šo amatu Belousovs ieņēma līdz 2006. gadam, apvienojot to ar darbu citās organizācijās, un atstāja to, tikai pārejot valsts dienestā. Pēc Belousova iniciatīvas laboratorijā tika izlaists analītiskais ekonomikas žurnāls.
1991. gada novembrī izveidojās Ārpolitiskās asociācijas analītiskā grupa, kuru dažreiz dēvēja par "Bessmertniha grupu", ko dibināja bijušais PSRS ārlietu ministrs Aleksandrs Bessmertnihs. Grupas darba formāts bija regulāru tematisko apspriežu organizēšana, diskusijas. Pēc tam stenogrammas tika atšifrētas un kļuva par dziļākas izpētes priekšmetu, bet dažos gadījumos tika izmantotas zinātnisku darbu pamatā Belousovs pievienojās Bessmertniha grupai 1990. gadu sākumā un piedalījās vairāku tēmu izstrādāšanā.
1999. gadā tika Andrejs Belousovs iekļauts Ekonomikas ministrijas kolēģijā, viņš bija vairāku valdības priekšsēdētāju konsultants: Jevgeņija Primakova, Sergeja Stepašina, Mihaila Kasjanova un Mihaila Fradkova (ar Kasjanovu un Fradkovu viņš strādāja ārštata padomnieka statusā).
2000. gadā Belousovs nodibināja un vadīja Makroekonomiskās analīzes un īstermiņa prognozēšanas centru, uz kura bāzes 2005. gadā publicēja ziņojumu "Krievijas ekonomikas ilgtermiņa tendences: Krievijas ekonomiskās attīstības scenāriji līdz 2020. gadam". Belousovs ziņojumā prognozēja 2008. gada ekonomikas krīzi, kā arī norādīja uz iespējamo ekonomikas kritumu 2011. — 2012. gadā un valsts pārvaldes sistēmas kļūme 2015. — 2017. gadā.[1]
2006. gada 8. februārī pēc Krievijas ekonomiskās attīstības ministra Germana Grefa uzaicinājuma Andrejs Belousovs kļuva par viņa vietnieku. Vienlaikus viņš aizgāja no visiem pārējiem amatiem. Tajā pašā gadā Belousovs ieguva ekonomisko zinātņu doktora grādu, aizstāvot doktora disertāciju "Krievijas ekonomikas atražošanas sistēmas pretrunas un attīstības perspektīvas" (specialitātē "ekonomika un tautsaimniecības pārvalde"). Ārlietu ministrijā viņš uzraudzīja makroekonomisko bloku, tostarp investīciju klimata uzlabošanas jautājumus, federālo mērķprogrammu realizāciju, Vnešekonombank bankas investīciju darbību. Viņa vadībā tika izstrādāta ilgtspējīgas sociālās attīstības koncepcija un likumprojekts "Par tirdzniecību" (pieņemts 2009. gada 28. decembrī).
2008. gada 17. jūlijā valdības priekšsēdētājs Vladimirs Putins iecēla Belousovu par Krievijas valdības aparāta Ekonomikas un finanšu departamenta direktoru. Neilgi pirms tam, 2007. gada vasarā, Belousovam tika piešķirts Krievijas Federācijas nopelniem bagātā ekonomista nosaukums. Valdībā viņš atbildēja par jautājumiem, kas saistīti ar budžeta veidošanu, valsts investīcijām, investīciju klimata uzlabošanos. Viņā laikā tika izveidota Stratēģisko iniciatīvu aģentūra un uz tās pamata tika sākta tā saucamā "Nacionālā uzņēmējdarbības iniciatīva".
2012. gada 21. maijā Andrejs Belousovs kļuva par Krievijas ekonomiskās attīstības ministru Dmitrija Medvedeva valdībā. 2013. gada 24. jūnijā Belousovs tika iecelts par Krievijas prezidenta palīgu ekonomiskajos jautājumos. No 2015. gada 17. jūnija līdz 2017. gada 29. septembrim viņš bija uzņēmuma Rosneft direktoru padomes priekšsēdētājs.
2020. gada 21. janvārī Belousovs kļuva par Krievijas valdības priekšsēdētāja pirmo vietnieku Mihaila Mišustina jaunajā valdībā. 2020. gada martā Belousovs kļuva par valsts uzņēmuma Krievijas dzelzceļš direktoru padomes priekšsēdētāju. 2020. gadā no 29. aprīļa līdz 19. maija Belousovs bija Krievijas valdības priekšsēdētāja vietas pagaidu izpildītājs, kad ar COVID-19 vīrusu bija saslimis premjerministrs Mihails Mišustins.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Долгосрочные тренды российской экономики. Сценарии экономического развития России до 2020 года А. Р. Белоусов
- ↑ Премьер Мишустин заразился коронавирусом lenta.ru, 2020-04-30
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Andrejs Belousovs.
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Eļvira Nabiulļina |
Krievijas ekonomiskās attīstības ministrs 2012 — 2013 |
Pēctecis: Aleksejs Uļukajevs |
Priekštecis: Eļvira Nabiulļina |
Krievijas prezidenta palīgs 2013 — 2020 |
Pēctecis: Maksims Oreškins |
Priekštecis: Antons Siluanovs |
Krievijas valdības priekšsēdētāja pirmais vietnieks kopš 2020. gada |
Pēctecis: amatā |
Priekštecis: Mihails Mišustins |
Krievijas valdības priekšsēdētājs (vietas pagaidu izpildītājs) 2020. gads |
Pēctecis: Mihails Mišustins |
Priekštecis: Sergejs Šoigu |
Krievijas aizsardzības ministrs kopš 2024. gada |
Pēctecis: amatā |
|