Pāriet uz saturu

Drakona ordenis

Vikipēdijas lapa
Drakonu ordeņa emblēma
Sigismunds I Luksemburgs

Drakona ordenis (latīņu: Societas Draconistrarum, vai Societas Draconis; ungāru: Ordo equestris Draconis; vācu: Drachenorden) — 1408. gadā Vācu nācijas Sv. Romas impērijas imperatora un Ungārijas karaļa Sigismunda I Luksemburga dibināts elitārs bruņinieku ordenis.

Ordeni veidoja 24 bruņinieki, lielākā daļa monarhi, kuru atšķirības zīme bija medaljons ar attēlotu drakonu, kurš krusta ēnā mīda kājām pusmēnesi. Devīzes: „O quam misericors est Deus” (Dievs ir žēlsirdīgs), arī „Justus et patiens” (Taisnīgi un miermīlīgi).

Drakona ordenis tika atvasināts no serbu kņaza Miloša Obiliča dibinātā „Sv. Jura, drakona kāvēja, bruņinieku ordeņa“. To izveidoja 12 serbu bruņinieki (pēc Obiliča ģerbonī esošās saules 12 stariem), kā ordeņa pamatmērķi izvirzot cīņu ar Osmaņu impēriju.

Kosovas kaujā krita visi šī ordeņa bruņinieki, izdzīvoja tikai gospodara Lazara dēls Stefans, kurš pēc sakāves patvērumu rada Ungārijā, karaļa Sigismunda galmā.

1408. gada 13. decembrī tika nodibināts Drakona ordenis kā Sv. Jura ordeņa tiesību pārmantotājs.

1431. gadā tika ieviestas jaunas hierarhijas pakāpes, papildināts iesvētīšanas rituāls.

Pēc Sigismunda I nāves 1437. gadā ordeņa darbība apsīka.

Ievērojamākie ordeņa brāļi bruņinieki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

u.c.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]