Maratonas kauja
| Maratonas kauja | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Grieķu—persiešu kariem | |||||||
 Maratonas kaujas vieta mūsdienās | |||||||
| |||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
| Miltiāds (jaunākais) |
Datīds † Artaferns | ||||||
| Spēks | |||||||
|
9000—10 000 atēniešu 1000 platajieši | 20 000 persiešu | ||||||
| Zaudējumi | |||||||
| 192 kritušie | 6400 kritušie | ||||||
Maratonas kauja (grieķu: Μάχη τοῦ Μαραθῶνος) bija viena no lielākajām sauszemes kaujām Grieķu—persiešu karu laikā, kas norisinājās 490. gada p.m.ē. 12. septembrī pie Maratonas pilsētas (uz ziemeļaustrumiem no Atēnām).
Ap 500. gadu p.m.ē sākās Grieķu—persiešu karš, kas ilga līdz pat 479. gadam p.m.ē.[1] Iepriekš grieķi bija kolonizējuši Mazāzijas rietumdaļu un tai blakus esošās salas. Šīs teritorijas grieķi sauca par Joniju.
Pieaugot Persijas impērijas spēkam, tā pakāpeniski ieņēma Joniju, pakļaujot tur dzīvojošos grieķus. 500. gadā p.m.ē. jonieši uzsāka neveiksmīgu sacelšanos, kas ilga līdz 494. gadam p.m.ē.[1] Atēnu un Eretrijas pilsētas sacelšanās laikā nosūtīja joniešiem palīgā savus spēkus, kas kļuva par iemeslu vēlākajam persiešu karagājienam pret joniešu sabiedrotajiem Balkānu pussalā. No 492. līdz 490. gadam p.m.ē. persieši iekaroja daļu no Balkānu pussalas ziemeļiem — Trāķiju un Maķedoniju. 490. gadā p.m.ē. persieši iebruka Eritrejā, kuru tie nopostīja un iedzīvotājus aizdzina trimdā.[1] Nākamais mērķis bija otra joniešu sabiedrotā — Atēnu pilsēta.
490. gada p.m.ē. 12. septembrī Ziemeļaustrumos no Atēnām notikās Maratonas kauja, kurā piedalījās aptuveni 11 tūkstoši grieķu un 20 tūkstoši persiešu.[2] Šī kauja notikās kalnu pārejā netālu no jūras. Grieķus pārstāvēja spēki no Atēnām un Platajas. Miltiāda (jaunākā) vadībā grieķi pēc centrā esošo spēku sadursmes ar persiešiem izvirzīja uz priekšu labo un kreiso flangu, kas ļāva ielenkt persiešus, un tā rezultātā arī sakaut tos. Persieši šajā kaujā zaudēja aptuveni 6400 karavīrus, kamēr grieķi zaudēja vien 192 kritušos.[2] Atlikušie persiešu spēki tika sasēdināti kuģos un kopā ar floti atgriezās Mazāzijā.[1]
Šī kauja bija nozīmīga ar to, ka pirmo reizi grieķiem izdevās sakaut persiešu karaspēku. Atēnas, no kuras nāca lielākā daļa grieķu karavīru, kas piedalījās šajā kaujā, pēc tās sāka veidoties par politisko lielvaru.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 H.Kinders, V.Hilgemenis. Pasaules vēstures atlants (I daļa), Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. gads, 57. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 6. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 434. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Maratonas kauja.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|