Starptautiskā kosmosa slavas zāle
Starptautiskā kosmosa slavas zāle ir Ņūmeksikas kosmonautikas vēstures muzeja projekts, kurā iekļautas kosmonautikā nozīmīgas personas. Tā ieviesta 1976. gadā. Muzejā izstādītas šo personu biogrāfijas, fotogrāfijas un citi materiāli.
| Persona vai projekts | Dzimšanas gads | Miršanas gads | Valsts | Iekļaušanas gads | Ieguldījums |
|---|---|---|---|---|---|
| Nīls Ārmstrongs (Neil Armstrong) | 1930 | 2012 |  ASV |
1976 | Pirmais cilvēks, kas izkāpis uz Mēness |
| Anatolijs Blagonravovs (Анатолий Аркадьевич Благонравов) | 1894 | 1975 |  PSRS |
1976 | Piedalījies pirmā Zemes māksīgā pavadoņa palaišanā; veicinājis sadarbību kosmosa jomā starp PSRS un ASV |
| Gaetano Kroko (Gaetano Crocco) | 1877 | 1968 |  Itālija |
1976 | Itālijas raķešu biedrības dibinātājs; Itālijas vadošais kosmosa zinātnieks |
| Luijs Damblanks (Louis Damblanc) | 1889 | 1969 |  Francija |
1976 | Uzbūvējis un palaidis pirmo mūsdienu daudzpakāpju raķeti |
| Hjū Draidens (Hugh Latimer Dryden) | 1898 | 1965 | ASV |
1976 | Palīdzējis NASA dibināšanā un bijis tās administratora vietnieks |
| Čārlzs Dreipers (Charles Stark Draper) | 1901 | 1987 | ASV |
1976 | Inerciālās vadības sistēmas tēvs |
| Robērs Esno Pelterī (Robert Esnault-Pelterie) | 1881 | 1957 | Francija |
1976 | Aviācijas un raķešu celmlauzis |
| Jurijs Gagarins (Юрий Алексеевич Гагарин) | 1934 | 1968 | PSRS |
1976 | Pirmais cilvēks kosmosā, pirmais cilvēks Zemes orbītā |
| Hermanis Gansvints (Hermann Ganswindt) | 1930 | 1934 |  Vācija |
1976 | Pirmais izstrādājis ar raķeti palaižamu pilotējamu kosmosa kuģi; piedāvājis laiku kā ceturto dimensiju |
| Roberts Gilruts (Robert Gilruth) | 1913 | 2000 | ASV |
1976 | Pirmais Pilotējamo kosmosa kuģu centra (tagad Džonsona kosmosa centrs) direktors |
| Roberts Godards (Robert Goddard) | 1882 | 1945 | ASV |
1976 | Mūsdienu raķešu tēvs; palaidis pirmo šķidrās degvielas raķeti |
| Endrū Halejs (Andrew Haley) | 1904 | 1966 | ASV |
1976 | Amerikas raķešu biedrības prezidents; formulējis metatiesības, attiecinot tās uz cilvēkiem un iespējamu ārpuszemes dzīvības saprātu |
| Valters Homanis (Walter Hohmann) | 1880 | 1945 | Vācija |
1976 | Publicēti ietekmīgi darbi par orbītām, trajektorijām un kosmosa kuģiem. |
| Nikolajs Kibaļčičs (Николай Иванович Кибальчич) | 1853 | 1881 |  Krievija |
1976 | Pirmais izstrādājis pilotējama raķešu lidaparāta projektu |
| Sergejs Koroļovs (Сергей Павлович Королёв) | 1907 | 1966 | PSRS |
1976 | PSRS raķešu un kosmiskās programmas galvenais konstruktors |
| Valērijs Kubasovs (Валерий Николаевич Кубасов) | 1935 | 2014 | PSRS |
1976 | Veicis divus lidojumus kosmosā |
| Aleksejs Ļeonovs (Алексей Архипович Леонов) | 1934 | PSRS |
1976 | Pirmais cilvēks, kas izgājis atklātā kosmosā. | |
| Villijs Lejs (Willy Ley) | 1906 | 1969 | Vācija/ ASV |
1976 | Izcils zinātnes rakstnieks; Vācijas raķešu biedrības līdzdibinātājs |
| Viljams Lavleiss (William Lovelace) | 1907 | 1965 | ASV |
1976 | Darbojies aerokosmiskās medicīnas jomā; pētījis katapultēšanos un nolaišanos ar izpletni lielā augstumā |
| Arčibalds Lovs (Archibald Low) | 1888 | 1956 | .svg){kind=small} Apvienotā Karaliste |
1976 | Radio vadības sistēmas tēvs |
| Hermanis Oberts (Hermann Oberth) | 1894 | 1989 |  Rumānija/ Vācija/ ASV |
1976 | Kosmisko ceļojumu tēvs; pubilcējis ievērojamus darbus par cilvēka nākotni kosmosā |
| Klauss Rīdels (Klaus Riedel) | 1907 | 1944 | Vācija |
1976 | Raķešu inženierijas celmlauzis |
| Eigens Zengers (Eugen Sänger) | 1905 | 1964 |  Austrālija/ Vācija |
1976 | Izcils fiziķis raķešu jomā |
| Valters Tīls (Walter Thiel) | 1910 | 1943 | Vācija |
1976 | Raķetes V-2 dzinēja galvenais konstruktors |
| Mihails Tihonravovs (Михаил Клавдиевич Тихонравов) | 1900 | 1974 | PSRS |
1976 | Raķešu un kosmisko aparātu konstruktors |
| Frīdrihs Canders (Фридрих Артурович Цандер) | 1887 | 1933 | PSRS |
1976 | PSRS pirmā šķidrās degvielas raķešdzinēja konstruktors |
| Konstantīns Ciolkovskis (Константин Эдуардович Циолковский) | 1857 | 1935 | PSRS |
1976 | Kosmonautikas un raķešu dinamikas tēvs |
| Makss Valjē (Max Valier) | 1895 | 1930 | Itālija |
1976 | Pielāgoja raķešdzinējus automašīnām un ragavām |
| Verners fon Brauns (Wernher von Braun) | 1912 | 1977 | Vācija/ ASV |
1976 | Raķešu V-2, Redstone, Saturn galvenais konstruktors |
| Francs fon Hoefts (Franz von Hoefft) | 1882 | 1954 | Austrālija |
1976 | Austrijas lielo augstumu pētījumu zinātniskās biedrības līdzdibinātājs |
| Teodors fon Kārmāns (Theodore von Kármán) | 1881 | 1963 |  Ungārija/ ASV |
1976 | Virsskaņas lidojumu tēvs; veicis fundamentālu ieguldījumu aerodinamikas teorijā un praksē |
| Gvido fon Pirkē (Guido von Pirquet) | 1880 | 1966 | ASV |
1976 | Izskaitļojis visefektīvākās trajektorijas stapplanētu lidojumiem |
| Johanness Vinklers (Johannes Winkler) | 1897 | 1947 | Vācija |
1976 | Uzbūvējis pirmo šķidrās degvielas raķeti Eiropā |
| Džeimss Vailds (James Wyld) | 1913 | 1953 | ASV |
1976 | Izgudrojis reģeneratīvi dzesējamu raķešdzinēju |
| Frics Cvikijs (Fritz Zwicky) | 1898 | 1974 |  Šveice/ ASV |
1976 | Astrofizikas celmlauzis; pirmais atklājis supernovas, neitronu zvaigznes, kosmiskais starojumu un tumšo matēriju |
| Klintons Andersons (Clinton Anderson) | 1895 | 1975 | ASV |
1977 | ASV senators; darbojies finansējuma sagādāšanā ASV kosmiskajai programmai |
| Maikls Kolinss (Michael Collins) | 1930 | ASV |
1977 | Pilotējis komandmoduli pirmās pilotējamās nolaišanās uz Mēness misijas laikā | |
| Džons Glenns (John Glenn) | 1921 | ASV |
1977 | Pirmais ASV pārstāvis orbītā | |
| Herisons Šmits (Harrison Schmitt) | 1935 | ASV |
1977 | ASV astronauts; vienīgais zinātnieks, kas izkāpis uz Mēness | |
| Vilhelms Unge (Wilhelm Unge) | 1845 | 1915 |  Zviedrija |
1977 | Izgudrojis cieto raķešdegvielu |
| Ludvīks Ocenāseks (Ludvík Ocenásek) | 1872 | 1949 |  Čehoslovākija |
1978 | Čehu raķešu un aviācijas celmlauzis |
| Vasilijs Parins (Василий Васильевич Парин) | 1903 | 1971 | PSRS |
1978 | PSRS Medicīnas zinātņu akadēmijas dibinātājs un pirmais tās sekretārs |
| Viljams Kongrīvs (William Congreve) | 1772 | 1828 | Apvienotā Karaliste |
1979 | Izgudrojis raķešu ieroci Eiropā pēc gadsimtiem ilgas raķešu aizmiršanas |
| Edgars Mičels (Edgar Mitchell) | 1930 | ASV |
1979 | ASV astronauts; sestais cilvēks, kas izkāpis uz Mēness | |
| Džons Steps (John Stapp) | 1910 | 1999 | ASV |
1979 | Paātrinājuma un palēninājuma spēku efektu uz cilvēku pētniecības celmlauzis |
| Ernsts Šteinhofs (Ernst Steinhoff) | 1908 | 1987 | Vācija/ ASV |
1979 | Raķešu vadības sistēmu celmlauzis |
| Deivids Martins (David Forbes Martyn) | 1906 | 1970 | Austrālija |
1980 | Attīstīja teortiju par radioviļņu mijiedarbību |
| Viljams Pikerings (William Hayward Pickering) | 1910 | 2004 | ASV |
1980 | NASA Reaktīvās kustības laboratorijas direktors |
| Tomass Stefords (Thomas P. Stafford) | 1930 | ASV |
1980 | Komandējis Apollo 10 un Apollo-Soyuz izmēģinājuma lidojumu | |
| Klaids Tombo (Clyde Tombaugh) | 1906 | 1997 | ASV |
1980 | Atklājis Plutonu |
| Malkolms Kārpenters (Malcolm Scott Carpenter) | 1925 | 2013 | ASV |
1981 | Otrais ASV pārstāvis orbītā |
| Lerojs Kūpers (Leroy Gordon Cooper) | 1927 | 2004 | ASV |
1981 | Veicis pēdējo Mercury lidojumu; piedalījies uz to brīdi ilgākajā cilvēka lidojumā kosmosā (Gemini 5) |
| Virdžils Grisoms (Virgil Grissom) | 1926 | 1967 | ASV |
1981 | Otrais ASV pārstāvis kosmosā; pirmā personā, kas pabijusi kosmosā divreiz |
| Alans Šepards (Alan Shepard) | 1923 | 1998 | ASV |
1981 | Pirmais ASV pārstāvis kosmosā |
| Volters Širra (Walter Schirra) | 1923 | 2007 | ASV |
1981 | Pirmā pilotējamā Apollo kuģa Apollo 7 komandieris; vienīgais, kas lidojis ar kosmosa kuģiem Mercury, Gemini un Apollo |
| Andreass Šumahers (Andreas Schumacher) | 1782 | 1823 |  Dānija |
1981 | Dibinājis Dānijas raķešu korpusu, pirmo raķešu vienību Eiropā |
| Čārlzs Jēgers (Charles Yeager) | 1923 | ASV |
1981 | Pirmas cilvēks, kurš pārsniedzis skaņas ātrumu |