Pāriet uz saturu

Riņķis

Vikipēdijas lapa
The printable version is no longer supported and may have rendering errors. Please update your browser bookmarks and please use the default browser print function instead.
Riņķis

Riņķis (no viduslejasvācu: rink vai vidusholandiešu: rinc[1]) ir plaknes daļa, ko ierobežo riņķa līnija un kurā atrodas tās centrs, kopā ar riņķa līniju.[2] Riņķi var definēt arī šādi: riņķis ir visu to plaknes punktu kopa, kas atrodas ne tālāk par noteiktu attālumu no kāda fiksēta punkta. Riņķi bieži jauc ar riņķa līniju — riņķa līnija ir riņķa robeža (tā nesatur riņķa iekšpusē esošos punktus).

Ikdienā riņķi bieži sauc par apli.

Riņķa vispārinājums trīs dimensiju telpā ir lode.

Riņķa daļas

  • Segments ir riņķa daļa, kuru ierobežo horda un tās definētais loks. Perpendikuls no hordas viduspunkta līdz lokam ir segmenta augstums.
  • Sektors ir riņķa daļa, ko ierobežo loks un divi rādiusi, kas vilkti no loka galapunktiem.
  • Kvadrants ir sektors, kuru veidojošie rādiusi ir savstarpēji perpendikulāri.

Riņķa īpašības

  • Ja riņķi pagriež ap tā centru pa jebkuru leņķi, tā forma nemainās.
  • Riņķa centrs sakrīt ar tā masas centru.
  • Jebkura taisne, kas iet caur riņķa centru, ir tā simetrijas ass.
  • Starp visām plaknes figūrām ar fiksētu perimetru (robežas garumu) riņķim ir vislielākais laukums.

Formulas

kur R — riņķa rādiuss un = 3,141592… ir konstante .
  • Riņķa sektora laukums:
kur α — sektora leņķiskais lielums (radiānos) un R — riņķa rādiuss.
  • Riņķa perimetrs:
kur R — riņķa rādiuss un = 3,141592… ir konstante .

Papildu literatūra

  • Vigodskis M., Elementārās matemātikas rokasgrāmata, Liesma, 1967, Rīga.

Skatīt arī

Atsauces

  1. Konstantīns Karulis. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. Rīga : Avots, 2001. 758. lpp. ISBN 9984-700-12-7. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2020. gada 13. oktobrī.
  2. Inese Lude, Jolanta Lapiņa. Matemātika 7. klasei. Pētergailis, 2013. 41. lpp.

Ārējās saites

Video: