Dzibo
Dzibo 淄博 | |
---|---|
prefektūras līmeņa pilsēta | |
Koordinātas: 36°47′N 118°03′E / 36.783°N 118.050°EKoordinātas: 36°47′N 118°03′E / 36.783°N 118.050°E | |
Valsts | Ķīna |
Province | Šaņduna |
Rajoni; apriņķi |
5; 3
|
Platība | |
• prefektūras līmeņa pilsēta | 5 965 km2 |
• urbānā teritorija | 2 989 km2 |
Iedzīvotāji (2010)[1] | |
• prefektūras līmeņa pilsēta | 4 530 597 |
• vieta | 38 |
• blīvums | 759,5/km² |
• urbānā teritorija | 3 129 228 |
Laika josla | Ķīnas laiks (UTC-8) |
Mājaslapa |
www |
Dzibo Vikikrātuvē |
Dzibo (ķīniešu: 淄博, piņjiņs: Zībó), ir prefektūras līmeņa municipalitāte Šaņdunas provincē Ķīnas austrumos. Izvietojusies provinces vidienē uz dienvidiem no Huanhe. Robežojas rietumos ar provinces galvaspilsētu Dzjiņaņu, ziemeļos — ar Biņdžou un Dunjinu, austrumos — ar Veifanu, bet dienvidos — ar Liņji un Taiaņu.
Vēsture
Dzibo apkārtnē ir atrastas triju galveno Ķīnas neolīta kultūru — Beisjiņas, Daveņkou un Lunšaņas — relikvijas. Dzibo piepilsēta Liņdzi, tolaik — Incju (營丘, Yíngqiū) bijusi senās Cji valsts (1046.—221. p.m.ē.) galvaspilsēta un savā ziedu laikā bijusi Ķīnas lielākā pilsēta. Haņu un Tanu dinastiju laikā Dzibo apkārtne bija viens no galvenajiem zīda piegādātājiem Zīda ceļam.
Mūsdienu pilsēta izveidota 1954. gadā, apvienojot Dzičuaņas un Bošaņas pilsētas, no kuru nosaukumu pirmajām zilbēm veidots Dzibo nosaukums.
Ekonomika
Dzibo joprojām ir nozīmīgs zīda audzēšanas un tekstilrūpniecības centrs. Attīstīta kalnrūpniecība (iegūst akmeņogles, dzelzs rūdu, boksītus, keramikas mālu). Galvenās rūpniecības nozares ir keramika, naftas pārstrāde, farmācija, metalurģija un mašīnbūve. Nozīmīgs iekšzemes tūrisma galamērķis.
2000. gadu sākumā Dzibo bija starp 20 pasaules straujāk augošajām pilsētām IKP pieauguma ziņā.[2]
Atsauces
- ↑ Ķīnas Tautas Republikas Sestā tautskaite 2020/2011.
- ↑ 中国15城市进入GDP增长世界前20名 包头列第一
Ārējās saites
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dzibo.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
|
|