Aleirīti
Aleirīti (no sengr. ἄλευρον - "milti") ir irdeni drupu ieži, kas sastāv pārsvarā no kvarca, laukšpata un vizlas graudiņiem, kuru izmērs ir 0,1 — 0,01 mm (pēc citas klasifikācijas 0,05 — 0,005 mm)[1], tādējādi granulometriski ierindojoties starp māliem un smiltīm. Tie tiek dalīti rupjgraudainos (0,1 — 0,05 mm), vidēji graudainos (0,05 — 0,025 mm) un smalkgraudainos (0,025 — 0,01 mm) aleirītos, bet pēc piemaisījumu sastāva mālainos, vizlainos un citos aleirītos. Šie ieži veidojas jūrās, krasta zemūdens nogāžu apakšdaļā, ledāju kušanas ūdeņu ezeros, dažu upju palienēs un citur. Litifikācijas procesā no aleirītiem var izveidoties aleirolīti. Aleirīti ir plaši sastopami Latvijas kvartāra limnoglaciālajos nogulumos. Praktiski aleirīti var tikt izmantoti cementa ražošanā.
Atsauces
- ↑ Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 41. lpp.
Ārējās saites
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
 | Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |