Ķauķu dzimta
| Ķauķu dzimta Sylviidae (Leach, 1820) | |
|---|---|
 Melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Ķauķu dzimta (Sylviidae) |
 Ķauķu dzimta Vikikrātuvē | |
Ķauķu dzimta (Sylviidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas mūsdienās apvieno 70 sugas, kas tiek iedalītas 20 ģintīs.[1] Tās sastopamas Eiropā, Āzijā un Āfrikā, viena suga — krūmāju tarkšķis (Chamaea fasciata) — Ziemeļamerikā. Lielākā sugu dažādība sastopama Āzijā, bet Eiropā mājo tikai dažas sugas.[1] Ķauķu dzimtai vistuvāk radniecīgā ir tarkšķu dzimta (Timaliidae).[2]
Vēsture
Ilgstoši ķauku dzimta tika izmantota kā "atkritumu grozs", kurā tika sistematizētas visas tās sugas, kuras nekur citur neiederējās. Dzimtā bija vairāk kā 400 sugu, kuras tika iedalītas vairāk kā 70 ģintīs.[3]
Ķauķu dzimtas sistemātikas kvalitāte uzlabojās, uzsākoties ģenētiskajiem pētījumiem, kas rezultējās ar vairāku jaunu dzimtu (vairāk kā 12) izveidošanu, kā arī ar vairāku sugu pārvietošanu uz ķauķu dzimtu no citām dzimtām.[2][4]
Mūsdienās ķauķu dzimtā tiek sistematizēti tipiskie ķauķi, vairākas Āzijā dzīvojošas apaļknābīšu grupas (kādreiz tika klasificētas apaļknābīšu dzimtā (Paradoxornithidae)) un vairākas tarkšķu ģintis, kuras agrāk tika sistematizētas tarkšķu dzimtā. Līdz ar ģenētiskajiem atklājumiem ir atklāta Ziemeļamerikā dzīvojošā krūmāju tarkšķa taksonomiskā piederība, kas ilgu laiku zinātniekiem bijusi neatrisināma mīkla.
Latvijā
Latvijā sastopamas 5 ķauķu dzimtas sugas: brūnspārnu ķauķis (Sylvia communis), dārza ķauķis (Sylvia borin), gaišais ķauķis (Sylvia curruca), melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla) un svītrainais ķauķis (Sylvia nisoria).[5] Visas šīs ķauķu sugas ir parasti un izplatīti ligzdotāji. Latvijā bijis viens novērojums arī Āzijas tuksneša ķauķim (Sylvia nana).[6]
Kopīgās īpašības
Kauķu dzimtas sugas ir mazi vai vidēji lieli, slaidi putni. Knābis lielākajai daļai ir slaids, salīdzinoši smalks un vidēji garš, piemērots kukaiņu uzlasīšanai no koku lapām. Tomēr apaļknābīšiem knābis ir strups un salīdzinoši masīvs. Kājas īsas vai vidēji garas. Kopumā ķauķu dzimtas putnu apspalvojums ir neuzkrītošs, brūns vai pelēkbrūns. Spārniem ir 10 primārās lidspalvas, kuras nometnieku sugām ir noapaļotas un īsas.[3][7]
Ķauķu dzimtas putni mājo mežos un krūmājos. Barojas galvenokārt ar sīkiem kukaiņiem, bet rudenī arī ar ogām un augļiem. Daudzām sugām ir melodiska, salīdzinoši sarežģīta un labi attīstīta dziesma.[7][8]
Lielākā daļa Eiropā un Āzijā dzīvojošo sugu ir gājputni. Migrācijas lidojumi parasti notiek nakts laikā. Pirms putni rudenī uzsāk ceļojumu uz dienvidiem, tie barojas un uzkrāj barības vielu rezerves.[8]
Sistemātika
.jpg)
.jpg)
.jpg)
Ķauķu dzimta (Sylviidae)[1]
- Abesīnijas kaķu putni (Parophasma)
- Abesīnijas kaķu putns (Parophasma galinieri)
- Apaļknābīši (Paradoxornis)
- Melnkrūšu apaļknābītis (Paradoxornis flavirostris)
- Niedru apaļknābītis (Paradoxornis heudei)
- Punktainais apaļknābītis (Paradoxornis guttaticollis)
- Āfrikas tarkšķi (Pseudoalcippe)
- Āfrikas tarkšķis (Pseudoalcippe abyssinica)
- Ruvenzori tarkšķis (Pseudoalcippe atriceps)
- Baltkrūšu apaļknābīši (Psittiparus)
- Baltkrūšu apaļknābītis (Psittiparus ruficeps)
- Melngalvas apaļknābītis (Psittiparus margaritae)
- Pelēkgalvas apaļknābītis (Psittiparus gularis)
- Rudgalvas apaļknābītis (Psittiparus bakeri)
- Dienvidāzijas tarkšķi (Chrysomma)
- Dienvidāzijas tarkšķis (Chrysomma altirostre)
- Dzeltenacu tarkšķis (Chrysomma sinense)
- Gaišknābja apaļknābīši (Chleuasicus)
- Gaišknābja apaļknābītis (Chleuasicus atrosuperciliaris)
- Īsastes apaļknābīši (Neosuthora)
- Īsastes apaļknābītis (Neosuthora davidiana)
- Krūmāju tarkšķi (Chamaea)
- Krūmāju tarkšķis (Chamaea fasciata)
- Ķauķi (Sylvia)
- Altaja ķauķis (Sylvia althaea)
- Arābijas ķauķis (Sylvia leucomelaena)
- Atlasa ķauķis (Sylvia deserticola)
- Āzijas tuksneša ķauķis (Sylvia nana)
- Baleāru ķauķis (Sylvia balearica)
- Baltrīkles ķauķis (Sylvia cantillans)
- Briļļu ķauķis (Sylvia conspicillata)
- Brūnmuguras ķauķis (Sylvia lugens)
- Brūnspārnu ķauķis (Sylvia communis)
- Dārza ķauķis (Sylvia borin)
- Dienvidāfrikas ķauķis (Sylvia layardi)
- Garastes ķauķis (Sylvia undata)
- Gaišais ķauķis (Sylvia curruca)
- Grieķijas ķauķis (Sylvia ruppeli)
- Itālijas ķauķis (Sylvia subalpina)
- Jemenas ķauķis (Sylvia buryi)
- Kipras ķauķis (Sylvia melanothorax)
- Melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla)
- Melnsejas ķauķis (Sylvia mystacea)
- Orfeja ķauķis (Sylvia crassirostris)
- Parku ķauķis (Sylvia hortensis)
- Rudās zemastes ķauķis (Sylvia subcoerulea)
- Sahāras ķauķis (Sylvia deserti)
- Savannas ķauķis (Sylvia boehmi)
- Svītrainais ķauķis (Sylvia nisoria)
- Tuksneša baltrīklīte (Sylvia minula)
- Tumšais ķauķis (Sylvia sarda)
- Vidusjūras ķauķis (Sylvia melanocephala)
- Ķīnas ķauķi (Rhopophilus)
- Pekinas ķauķis (Rhopophilus pekinensis)
- Tarimas ķauķis (Rhopophilus albosuperciliaris)
- Ķīnas apaļknābīši (Sinosuthora)
- Briļļu apaļknābītis (Sinosuthora conspicillata)
- Brūnspārnu apaļknābītis (Sinosuthora brunnea)
- Cekulainais apaļknābītis (Sinosuthora zappeyi)
- Pelēkais apaļknābītis (Sinosuthora alphonsiana)
- Prževaļska apaļknābītis (Sinosuthora przewalskii)
- Sārtais apaļknābītis (Sinosuthora webbiana)
- Lielie apaļknābīši (Conostoma)
- Lielais apaļknābītis (Conostoma aemodium)
- Losītes (Fulvetta)
- Baltaču losīte (Fulvetta vinipectus)
- Briļļu losīte (Fulvetta ruficapilla)
- Brūngalvas losīte (Fulvetta cinereiceps)
- Indoķīnas losīte (Fulvetta danisi)
- Ķīnas losīte (Fulvetta striaticollis)
- Ladlova losīte (Fulvetta ludlowi)
- Manipuras losīte (Fulvetta manipurensis)
- Taivānas losīte (Fulvetta formosana)
- Melngalvas tarkšķi (Lioptilus)
- Melngalvas tarkšķis (Lioptilus nigricapillus)
- Prinsipi tarkšķi (Horizorhinus)
- Prinsipi tarkšķis (Horizorhinus dohrni)
- Rudastes tarkšķi (Moupinia)
- Rudastes tarkšķis (Moupinia poecilotis)
- Trīspirkstu apaļknābīši (Cholornis)
- Brūnais apaļknābītis (Cholornis unicolor)
- Trīspirkstu apaļknābītis (Cholornis paradoxus)
- Ugunsastītes (Myzornis)
- Ugunsastīte (Myzornis pyrrhoura)
- Zeltainie apaļknābīši (Suthora)
- Losais apaļknābītis (Suthora fulvifrons)
- Melnrīkles apaļknābītis (Suthora nipalensis)
- Zeltainais apaļknābītis (Suthora verreauxi)
- Zeltkrūšu losītes (Lioparus)
- Zeltkrūšu losīte (Lioparus chrysotis)
Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 1,2 World Bird List: Sylviid babblers, parrotbills & white-eyes, 2018
- ↑ 2,0 2,1 Bird Families of the World: The Sylviidae
- ↑ 3,0 3,1 Bairlein, F.; Bonan, A. "Old World Warblers (Sylviidae)". In del Hoyo, J.; Elliott, A.; Sargatal, J.; Christie, D.A.; de Juana, E. Handbook of the Birds of the World Alive. Lynx Edicions. Retrieved 15 December 2016.
- ↑ Dickinson, E.C.; Christidis, L., eds. (2014). The Howard & Moore Complete Checklist of the Birds of the World, Volume 2: Passerines (4th ed.). Eastbourne, UK: Aves Press. ISBN 978-0-9568611-2-2.
- ↑ Latvijas Daba: Mušķērāju dzimta
- ↑ «Ornitofaunistika: Āzijas tuksneša ķauķis Sylvia nana». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 26. maijā.
- ↑ 7,0 7,1 Sylviidae - Old World warblers, gnatcatchers
- ↑ 8,0 8,1 BTO: Sylviidae - Warblers