Liepas pagasts

Liepas pagasts
Novads:	Cēsu novads
Centrs:	Liepa
Kopējā platība:	74,7 km2
• Sauszeme:	73,5 km2
• Ūdens:	1,2 km2
Iedzīvotāji (2024):	2 620
Blīvums (2024):	35,6 iedz./km2
Mājaslapa:	www.liepaspagasts.lv
Liepas pagasts Vikikrātuvē

Liepas pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām. Tā centrs ir Liepa. Atrodas Gaujas un Raunas starpupē. Robežojas ar sava novada Raiskuma, Mārsnēnu un Priekuļu pagastiem, Valmieras novada Kauguru, Vaidavas un Kocēnu pagastiem, kā arī Smiltenes novada Raunas pagastu.

Daba

Liepas pagastā atrodas vairāki nozīmīgi ģeoloģijas un ģeomorfoloģijas pieminekļi.

• Lielā Ellīte — unikāls sufozijas veidojumu komplekss. Alas arka ir lokveidīga un izveidojusies no smilšakmeņiem. Alas platums — 4—5 m, garums — 11m, gaiteņa augstums — 3,5m, alas galā ir metru plata šķērsplaisa, no tā izsplūst avots. Alas vecums tiek lēsts ar aptuveni 7000—6500 gadiem.

Līču—Laņģu klinšu aiza

• Mazā Ellīte — smilšakmens ala, kas atrodas gravā pie Liepas kapsētas un Ellīšu mājām. Garums — 8m, vidējais platums — 1,8m, griestu augstums — 1m.
• Baltā klints — atrodās Gaujas krastā. Veidojusies smilšakmenī, aptuveni 400m gara un 12—16 m augsta.
• Līču — Laņģu klintis — iespaidīgs smilšakmens atsegums. Klints sienas pirmā pakāpe ir 20 m augsta, otrā — 10 m. Klintīs vairākas alas, nišas, avoti. Kopā klinšu sistēma ir aptuveni kilometru gara, kaut arī lielā daļā klintis neatsedzas.
• Bezdibeņa avots — iztek no Lielās Laņģu alas. Avota dziļums alā vismaz 4 m, debits 2,5 l/s.
• Ceipu līcis — atrodās pie Speļģiem, netālu no Raunas līča. Ar laiku apaudzis ar mežu. Upes kreisajā krastā atsedzas Ceipu iezis.
• Baižu ala — Gaujas kreisajā krastā, lejpus Lodes — nišveidīga smilšakmens ala.

Hidrogrāfija

Upes

• Braslava;
• Gauja;
• Grīviņupīte;
• Rauna — garums 50 km, kritums 183 m. Upes sākums ir straujš, ar stāviem krastiem. Labajā krastā — Raunas Staburags, kas ir veidojies no šūnakmens. Tālāk upe tek gar līdzeniem krastiem, kuri ir aptuveni 3 — 5 m augsti. Gar upes krastiem bieži var sastapt daudzus pārkritušus kokus.

Vēsture

Liepas pagasts izveidots bijušās Liepas muižas (Lindenhof) teritorijā. 1925. gadā Liepas pagastam pievienoja Mūrmuižas pagasta Skangaļu muižas daļu. 1935. gadā Cēsu apriņķa Liepas pagasta platība bija 68,9 km² un tajā dzīvoja 1262 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Dunduru un Liepas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Cēsu rajona Liepas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Dunduru ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Liepas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Priekuļu novadā. 2021. gadā Priekuļu novadu iekļāva Cēsu novadā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1935 1 350 —     1959 1 224 −9.3% 1967 2 332 +90.5%	Gads Iedz. ±% 1979 3 618 +55.1% 1989 3 923 +8.4% 2000 3 401 −13.3%	Gads Iedz. ±% 2011 2 937 −13.6% 2021 2 631 −10.4%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Liepa, Dukuļi, Liepasmuiža, Obuļi, Sarkaņi, Saulītes, Skangaļi, Stuķi.

Saimniecība

Akciju sabiedrība „Lode” — ražo keramiskos būvmateriālus. Atrodās 0,3 km no Lodes stacijas. Rūpnīca darbojas kopš 1963. gada. "Lode" izgatavo celtniecības ķieģeļus, dažādu formu figurālos ķieģeļus, keramiskās palodzes, grīdas plāksnes, žogu pārsedzes, grīdas plāksnes.

Lodes mālu karjers — lielākās Liepas devonu mālu atradnes. Atrodās uz dienvidrietumiem no Lodes stacijas. Iegūst dažādu krāsu svītas mālus, kurus izmanto ķieģeļrūpnīca.