Vulkāns

Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes. Šaurākā nozīmē par vulkānu sauc izvirduma produktu veidoto kalnu. Vārds "vulkāns" radies no senā romiešu uguns dieva Vulkāna vārda. Vulkāni ir dažāda tipa, tie atrodami arī uz citām planētām un Mēness.

Vulkānu rašanās

Vulkānisma procesi un to parādības atkarībā no Zemes ģeoloģiskā attīstības posma ir attīstījušies ar dažādu intensitāti. To ietekmē Zemeslodes tilpuma cikliski mainīgās pulsējošās izmaiņas. Vulkāni parasti atrodas tektonisko plātņu kontakta zonās un vietās, kur šīs plātnes ir plānas. Tāpat arī vietās, kur zemes garoza ir ļoti plāna. Vulkāniskie procesu aktīva darbība sakrīt ar periodiem, kas notiek Zemeslodes sarukšana, jeb kontrakcija. Vulkāni ir reljefa formas, kas veidojas vulkānisma, jeb efuzīvā magmatisma rezultātā. Vulkānisma rezultātā veidojas efuzīvie un piroklastiskie ieži un vulkānu un lavas segveida izvirdumi. Līdztekus tam var veidoties arī geizeri, fumarolas, lahari un citas parādības.

Vulkānu klasifikācija

Vulkānismu, jeb efuzīvo magmatismu var iedalīt vismaz pēc pieciem klasifikatoriem, kas ir:

vulkāna izvirduma tips
vulkāna reljefa morfoloģija
vulkāna darbības stadijas
vulkāna izvirduma produkti
vulkāna izvirduma novietojums

Izvirduma tips

Ir divu veidu izvirdumu tipi:

Centrālais izvirdums
Plaisveida izvirdums:
- - Lineārais izvirdums
  - Lavas segveida izlijums

Centrāla izvirduma tipa vulkāni savas darbības laikā parasti ir labi pamanāmi, jo izvirduma laikā notiek eksplozijas un izverdušā materiāla izsviešana Zemes virspusē. Pie šādiem vulkāniem pieder, piemēram, Senthelensa vulkāns (attēlā). Toties plaisveida izvirduma tipa vulkāni ir mazāk pamanāmi to darbības laikā. Parasti tas notiek bez eksplozijas, vulkāna krāteris var izskatīties arī pēc plaisas un stiepties vairāku kilometru garumā.

Tipiski piemēri atrodas Jaunzēlandē, Armēnijas kalnienē, Kamčatkā, Havaju salās un Īslandē. Zināmākie lineāra izvirduma tipa vulkāni ir, piemēram, Laki vulkāns Īslandē, Ploskijtolbačiks Kamčatkā, Krievijā u.c. Lavas segveida izlijumi veido lavas plato, ko bieži vien sauc arī par trapu plato. Tas tā ir lavas segas atšķirīgā vecuma dēļ lavas plato malās radīto pakāpienveida pacēlumu dēļ. Spilgts lavas plato piemērs ir Īrijas piekrastē, kas nosaukts par Milža dambi (angl. Giant's Causeway).

Reljefa morfoloģija

Ir šādas vulkāniskās reljefa formas:

Monovulkāni
Vairogveida vulkāni
Izdedžu vulkāni
Ekstruzīvie kupoli
Stratovulkāni
Zemūdens vulkāni
Trapu plato

Vulkāna izvirdums

Vulkāna izvirdums ir vulkāna darbības periods, kura laikā virszemē tiek izmesti karsti cietie, šķidrie un gāzveida materiāli no zemes dzīlēm. Visbiežāk izvirdums notiek kā sprādziens ar lavas izplūšanu. Tas var ilgt no dažām stundām līdz vairākiem gadiem. Vulkānu izvirdumi veidojas vietās, kur zemes garozā ir lūzumi. Tie ir saistīti ar magmas pārvietošanos zemes dzīlēs.

Izverdošās vielas

Vulkāni izverd magmatiskos iežus un arī sastāv no tiem. Magmatiskos iežus iedala:

intruzīvajos iežos;
efuzīvajos iežos.

No vulkāniem izverd efuzīvie ieži — pumeks, obsidiāns (vulkāniskais stikls), dolerīts, gabro, andezīts, bazalts, ksenolīts. Efuzīvie ieži ir lavas (Zemes virspusē izplūdušas magmas) sastāvā. Bez tam izvirduma laikā no vulkāna izverd ūdens tvaiki un dažādas vulkāniskās gāzes — slāpeklis, inertās gāzes, ogļskābā gāze, ūdeņradis, tvana gāze, sērūdeņradis, hlorūdeņradis un fluorūdeņradis. Ļoti mazās devās šo gāzu sastāvā var būt amonjaks un metāns. Liela daļa vulkānisko gāzu cilvēkam ir nāvējošas un bīstamas pat mazās devās. Vulkānisko gāzu un tvaika strūklas, kura izplūst no vulkāna plaisām vai lavas, sauc par fumarolām. Ja fumarolu gāzes izplūst caur šķidru vulkānisko pelnu un ūdens masu, rodas dubļu avoti. Fumarolas sastāv galvenokārt no sēra dioksīda, hlorūdeņraža un citiem hlora savienojumiem, sērūdeņraža, amonjaka, ogļskābās gāzes, slāpekļa un ūdens tvaika. Tām ir dažāda temperatūra, ķīmiskais sastāvs un izdalīšanās ātrums. Fumarolas izdalās arī vulkānu izvirdumu starplaikos.

Daudzi vulkāni izverd arī pelnus un karstus dubļus. Seno vulkānu vietās, noārdoties sacietējošu magmas avotu pārsedzošiem iežiem, zemes virsū atsedzas lieli magmatisko iežu masīvi — batolīti.