Tiva

Tivas Republika
Республика Тыва Тыва Республика
Karogs Ģerbonis
Pārvaldes centrs	Kizila
Oficiālā valoda	krievu tuviešu
Valsts	Krievija
Federālais apgabals	Sibīrijas
Platība
- Kopējā	170 427 km²
Iedzīvotāji
- Kopā	307 925
- Blīvums	1,81/km²
- Tautas	tuvieši (77,02%) krievi (20,11%)
Pilsētas	2
Rajoni	17
Mājaslapa: http://gov.tuva.ru/
Tivas Republika Vikikrātuvē

Tivas Republika (krievu: Респу́блика Тыва́) ir viena no Krievijas Federācijas republikām Sibīrijas federālajā apgabalā. Tā atrodas Āzijas ģeogrāfiskajā centrā, Sibīrijas dienvidu daļā. Tā robežojas ar Altaja Republiku dienvidrietumos un rietumos, Hakasijas Republiku ziemeļrietumos un ziemeļos, Krasnojarskas novadu ziemeļos, Irkutskas apgabalu ziemeļos un ziemeļaustrumos, Burjatijas Republiku austrumos, kā arī ar Mongoliju dienvidos. Tās galvaspilsēta ir Kizila. Iedzīvotāju skaits 2010. gadā bija 307 925 cilvēki.

Meži, kalni un stepe veido lielāko daļu Tivas ainavas.

Lielākā daļa iedzīvotāju ir tuvieši, kuri runā tuviešu valodā, bet arī krievu valoda ir plaši izmantota.

Vēsture

Zināms, ka no 1207. gadā tagadējās Tivas teritorija bija Mongoļu impērijas sastāvā. 1757. gadā to pakļāva Ķīnas impērija, kas 1860. gadā noslēdza vienošanos ar Krievijas impēriju par krievu mednieku apmešanos šajā Ārējās Mongolijas robežapvidū. 1911. gadā ar Krievijas atbalstu izveidoja separātistu valdību, kas pasludināja neatkarīgu Urjanhajas republiku (Урянхай). 1914. gada 17. aprīlī to kā protektorātu inkorporēja Krievijas impērijā un nodēvēja par Urjanhajas novadu (Урянхайский край).

Krievijas pilsoņu kara laikā 1919. gada 18. jūlijā Sarkanā Armija ieņēma novada administratīvo centru Belocarsku. 1921. gadā ar KPFSR atbalstu proklamēja suverēnu valsti Tannu Tuvas Tautas Republiku (krievu: Народная Республика Танну-Тува), kuru 1926. gadā pārdēvēja par Tivas Tautas republiku (Тыва Арат Республик, Tyva Arat Respublik). 1929. gadā padomju drošības dienesti organizēja Tivas valdības gāšanu, tās vadītāju Bujanbadirgi (tiviešu: Моңгуш, Буян-Бадыргы) apvainoja kontrevolucionārā darbībā un nošāva 1932. gadā.

Otrajā pasaules karā Tivas Tautas republika 1941. gada 25. jūnijā pieteica karu Vācijai. Tivas TR bruņotie spēki PSRS Sarkanās armijas sastāvā piedalījās 2. pasaules karā. 1944. gada 11. oktobrī PSRS anektēja Tuvas Tautas Republiku, iekļaujot to savā teritorijā kā autonomo apgabalu PSRS sastāvā. 1962. gadā to pārdēvēja par Tuvas Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku.

Ģeogrāfija

Republika izvietota Sibīrijas dienvidu daļā. Tās galvaspilsēta ir Kizila, kas atrodas Āzijas ģeogrāfiskajā centrā. Republikas austrumdaļa ir mežaina un paaugstināta, bet rietumos ir sausākas zemienes.

• Augstākais punkts – Monguntaigas kalns, 3970 metru
• Lielākais garums Z->D virzienā – 450 km
• Lielākais platums A->R virzienā – vairāk nekā 700 kilometru
• Platība – 170,427 km²

Biosfēras rezervāti

• Uvsnūras ieplaka ir bosfēras rezervāts

Upes un ezeri

Republikā ir vairāk nekā 8000 upju. Šeit, satekot Lielajai un Mazajai Jeņisejai, sākas Jeņiseja. Lielākā daļa upju atrodas Jeņisejas baseinā. Tāpat šeit atrodami arī vairāki minerālūdeņu avoti. Republikā ir daudz ezeru, no kuriem lielākā daļa ir glaciālie (kūstoša ledus) un sālsezeri.

Lielākās upes:

• Lielā Jeņiseja - Saukta arī par Ulughemu.
• Kantedžira
• Hemčika
• Mazā Jeņiseja - Saukta arī par Kāhemu.
• Augšjeņiseja - Saukta arī par Bīhemu.

Lielākie ezeri:

• Todža - Lielākais ezers; vairāk nekā 100 km² liels.
• Uvsnūrs - Iekļauts pasaules mantojuma sarakstā.
• Kadiša ezers
• Manikolas ezers

Kalni

Republikas teritorija ir kalnu ieplaka, to norobežo divas kalnu grēdas: Sajānu un Tannu Olas kalnu grēdas. Kalni un pakalni aizņem 80% republikas teritorijas. Monguntaigas kalns ir 3970 m augsts un ir augstākais kalns Sibīrijā, kas nosaukumu ieguvis no tāda paša nosaukuma ledāja.

Daba

Nozīmīgākie izrakteņi ir akmeņogles, dzelzsrūda, zelts un kobalts. Savulaik bijis atrodams arī azbests. Dzīvā daba ir daudzveidīga: vilki, lāči, sniega leopardi, lapsas, vāveres, ērgļi un zivis.

Klimats

• Vidējā janvāra temperatūra -32 °C
• Vidējā jūlija temperatūra +18 °C
• Nokrišņu daudzums – 150 mm (līdzenumos), 1000 mm (kalnos)
• Lielā daļā teritorijas (kalnos) ir mūžīgais sasalums.