Dzīvesveids
Jēdzienu "dzīvesveids" 1929. gadā ieviesa austriešu psihologs Alfrēds Adlers. Pašreizējā plašākā nozīmē to izmanto kopš 1961.[1] gada.
Šis jēdziens tiek izmantots socioloģijā, lai apzīmētu kādu noteiktu uzvedības izpausmju un ieradumu kopumu, kas ir saprotams pašam indivīdam un citiem - piemēram, attiecības ar citiem indivīdiem, attieksme pret dažādu produktu patērēšanu, apģērba izvēle u.c. Dzīvesveids parasti pauž indivīda vērtības un uzskatus, tāpēc tas ir kā līdzeklis pašapziņas nostiprināšanai. Ar dzīvesveida palīdzību tiek veidoti kultūras simboli, kas atsaucas uz indivīda identitāti. Ne visi dzīvesveida aspekti ir pilnībā brīvprātīgi izvēlēti. Dažādi ārējie apstākļi, piemēram, sociālie vai ģeogrāfiskie, var ierobežot dzīvesveida izvēli un simbolu radīšanas iespējas.[2]
Robeža starp indivīda identitāti un ikdienas rīcību, kas norāda uz konkrētu dzīvesveidu, modernajā sabiedrībā kļūst nenoteikta.[3] Piemēram, "zaļais dzīvesveids" tiek saistīts ne tikai ar uzskatiem, ka jāsamazina resursu patēriņu un jārada pēc iespējas mazāk atkritumu, bet arī ar centieniem to īstenot (piemēram, radot mazāku "ekoloģisko pēdas nospiedumu". Šādas rīcības rezultātrā veidojas indivīda sevis izpratne. Atsevišķi komentētāji [4] norāda, ka mūsdienās (modernitātes laikmetā) dzīvesveida veidošanas stūrakmens ir ar patērēšanu saistītā uzvedība, kas rada iespēju attīstīt un individualizēt pašizpratni ar dažādu tādu produktu un pakalpojumu palīdzību, kas raksturīgi kādam dzīvošanas veidam.
Politika
Politikā "dzīvesveida" jēdziens nereti tiek lietots, lai norādītu, ka sabiedrībā vienlaikus pastāv dažādi dzīvošanas veidi. Tas tiek darīts ar domu, ka atšķirības dzīvesveidos ir virspusīgas nevis eksistenciāli svarīgas. Par dzīvesveidu mēdz runāt arī nievājoši, lai nošķirtu vienus dzīvošanas veidus kā brīvprātīgi izvēlētus pretstatā citiem, kas tiek uzskatīti par vispārpieņemtiem, īpaši neizceļamiem un normatīviem.
Anarhisma kontekstā šīs jēdziens tiek lietots, lai raksturotu uzskatu, ka anarhistu sabiedrība ir izveidojama, mainot katra paša rīcību nevis iesaistoties šķiru cīņā.
Reklāma un mārketings
Uzņēmējdarbībā "dzīvesveida" jēdzienu kā līdzekli lieto reklāmas un mārketinga speciālisti, lai saskaņotu patērētāju vēlmes ar piedāvātajiem produktiem. Tāpēc tiek izpētīti dažādiem dzīvesveidiem raksturīgie uzskatu un rīcības modeļi un piesaistīti konkrētu produktu un pakalpojumu patērēšanai. Šie modeļi atspoguļo demogrāfiskos faktorus (ieradumus, attieksmes, morālās vērtības, turīgumu utt.), kas raksturīgi kādai konkrētai grupai. Kā konstrukti, kas virza indivīdus uz patērēšanu, dzīvesveidi savā ziņā ir pakļauti pārmaiņām, kuras nosaka mārketings un tehnoloģiskie jaunievedumi.
Skatīt arī
Atsauces
- ↑ Online Etymology Dictionary
- ↑ Spaargaren, G., and B. VanVliet. 2000. ‘Lifestyles, Consumption and the Environment: The Ecological Modernisation of Domestic Consumption.’ Environmental Politics. 9 (1): 50-75.
- ↑ Giddens, A. 1991. Modernity and self-identity: self and society in the late modern age. Cambridge: Polity Press.
- ↑ Ropke, I. 1999. ‘The Dynamics of Willingness to Consume. Ecological Economics. 28: 399-420.
 | Šis ar sabiedrību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |