Heinrihs Himlers

Heinrihs Luitpolds Himlers (vācu: Heinrich Luitpold Himmler; dzimis 1900. gada 7. oktobrī Minhenē, miris 1945. gada 23. maijā Lineburgā) bija Trešā reiha reihsfīrers, SS struktūru vadītājs.

Biogrāfija

Dzimis Minhenē skolotāja ģimenē. Mācījies ģimnāzijās Minhenē un Landshūtē. 1.pasaules karā nepiedalījās - laikā, kad absolvēja karaskolu, karš jau bija beidzies. Iestājās paramilitārajā organizācijā "Brīvprātīgo korpuss". No 1919. līdz 1922. gadam studēja agronomiju Minhenes Tehniskajā universitātē (toreiz Tehniskajā augstskolā).

1923. gada novembrī piedalījās Hitlera Alus pučā kā "partijas karognesējs".
1924. gadā Gregora Štrasera sekretārs.
1925. gada augustā iestājās NSDAP un kļuva par Bavārijas gauleiteru.
1929. gada 6. janvārī kļuva par SS reihsfīreru.
1933. gadā iecelts par Minhenes policijas vadītāju.
1934. gada 20. aprīlī iecelts par Prūsijas gestapo vadītāju.
1936. gada 17. jūnijā iecelts par visu policijas dienestu virsvadītāju.
1943. gadā iecelts par trešā reiha iekšlietu ministru.
1944. gada augustā iecelts par Rezerves armijas virspavēlnieku.
1945. gada maijā viņu arestēja britu okupācijas spēki.

Kā SS reihsfīrers vadīja SS un Gestapo darbību. Viens no koncentrācijas un nāves nometņu tīkla un holokausta galvenajiem organizētājiem.

1945. gada pavasarī, vairs neticēdams Vācijas uzvarai karā, Himlers devās uz Lībeku, kur ar zviedru diplomāta Folkes Bernadota starpniecību sāka separātas sarunas par padošanos un ASV un britu kopīgu cīņu pret PSRS. To uzzinājis, Hitlers dienu pirms savas pašnāvības Himleru kā nodevēju atcēla no visiem amatiem. Tomēr sarunas izgāzās.

22.maijā Brēmenē britu armijas patruļa Himleru arestēja, kaut viņš bija apgādājies ar viltotiem personas dokumentiem. Izdarīja pašnāvību apcietinājumā, norīdams kapsulu ar ciānkāliju. Apglabāts nezināmā vietā Lineburgas tīrelī. Par Himlera nāvi eksistē vairākas sazvērestības teorijas.