Pāriet uz saturu

B2 vitamīns: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VolkovBot (diskusija | devums)
m robots pievieno: id:Riboflavin
SieBot (diskusija | devums)
47. rindiņa: 47. rindiņa:
[[su:Riboflavin]]
[[su:Riboflavin]]
[[sv:Riboflavin]]
[[sv:Riboflavin]]
[[th:ไรโบฟลาวิน]]
[[tr:Riboflavin]]
[[tr:Riboflavin]]
[[uk:Рибофлавін]]
[[uk:Рибофлавін]]

Versija, kas saglabāta 2010. gada 27. marts, plkst. 20.26

B2 vitamīns (riboflavīns) ietilpst fermentu sistēmās, kas nodrošina audu elpošanu, piedalās ogļhidrātu un olbaltumvielu maiņā. B2 avitaminoze cilvēkam sastopama ārkārtīgi reti, jo zināmu daudzumu šā vitamīna regulāri ražo zarnu mikroorganismi. B2 hipervitaminozes gadījumā rodas ādas un gļotādas iekaisumi, pavājinās redze un asins formelementu veidošanās. Nozīmīgākie B2 vitamīna avoti uzturā ir sausais alus raugs 4%, olas 0,8%, biezpiens 0,5%, siers 0,4-0,5%, rudzu maize 0,31%, gaļa un zivis 0,1-0,3%, griķu putraimi 0,24%, pilnpiens 0,19%, auzu putraimi 0,14%, kviešu maize 0,07%, kāposti 0,05% un kartupeļi 0,05%. Dienas deva 2-3 mg.