Ēdoles pils: Atšķirības starp versijām

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

Vienā rindā

Versija, kas saglabāta 2009. gada 25. augusts, plkst. 22.33

Ēdoles pils - viduslaiku pils Ēdolē, vienīgā Kurzemes bīskapijas pils, kas vēl ir lietošanas kārtībā. 1253.gadā Ēdoles zemes piešķirtas Kurzemes bīskapijai un tās īpašumā palika līdz 16.gadsimta vidum. Nav dokumentāra pierādījuma pils celtniecības laikam, visdrīzāk celta 14.gadsimta pirmajā trešdaļā. Ilgajā pils vēsturē daudzkārt pārbūvēta. 16. gs. un 19. gs. pilij uzceltas piebūves, 19.gs. 30.gados izbūvēta neogotiska fasāde. 1905. gadā pili nodedzināja, bet pēc tam atjaunoja. Ap pili saistās daudz mītu un teiksmu. 19. gs. 2. pusē pilī saimniekoja barons Bērs,kurs bija ļoti nežēlīgs. 1869. gadā muižai uzbruka zemnieki,kuri rīkoja dumpi. Ilgu laiku Ēdoles pils bijusi saistīta ar Pilteni, kas atrodas apmēram 23 km tieši uz Z no Ēdoles,taa tika nodota Kurzemes bīskapijas domkapitula valdīšanā. 1556. gadā pili atdeva Ulriham Bēram no Vācijas Hanoveras, kurš līdz ar to kļuva par bīskapijas mantinieku. 1583. g. Ēdoles pils īpašnieks Bērs kļuva par Piltenes brīvvalsts prezidentu. Nevēlēdamies nokļūt Polijas vasaļvalsts pakļautībā, Bērs piedāvāja Piltenes brīvvalsti Dānijas karalim Frīdriham. Bēru iecēla par Dānijas karaļa vietnieku un Piltenes valsts pārvaldnieku, kas 1585. g. gan nonāca Polijas pakļautībā. Ar pili un tās parku saistītas leģendas par rūķīšu kāzām. 1906. gadā soda ekspedīcija pie pils nošāva vairakus vietējos revolucionārus, bet daudzi tika mocīti pils pagrabos.

Skatīt papildus

Latvijas piļu un muižu asociācija

@@ 3. rindiņa: / 3. rindiņa: @@
 {{neencikl}}
+'''Ēdoles pils''' - viduslaiku pils Ēdolē, vienīgā Kurzemes bīskapijas pils, kas vēl ir lietošanas kārtībā.
-'''Ēdoles pils''' celta no [[1264]]. līdz [[1276]]. gadam, ta ir daudzkārt pārbūvēta. [[16. gs.]] un [[19. gs.]] pilij uzceltas piebūves, 19.gs. 30.gados izbūvēta neogotiska fasāde. [[1905]]. gadā pili nodedzināja, bet pēc tam atjaunoja. Ap pili saistās daudz mītu un teiksmu. 19. gs. 2. pusē pilī saimniekoja  barons Bērs,kurs bija ļoti nežēlīgs. [[1869]]. gadā [[muiža]]i uzbruka  [[zemnieki]],kuri rīkoja dumpi.  Ilgu laiku Ēdoles pils bijusi saistīta ar [[Piltene|Pilteni]], kas atrodas apmēram 23 km tieši uz Z no [[Ēdole]]s,taa tika nodota [[Kurzemes bīskapija]]s domkapitula valdīšanā. [[1556]]. gadā pili atdeva Ulriham Bēram no [[Vācija]]s [[Hanovera]]s, kurš līdz ar to kļuva par [[bīskapija]]s mantinieku. [[1583]]. g. Ēdoles pils īpašnieks Bērs kļuva par Piltenes brīvvalsts prezidentu. Nevēlēdamies nokļūt [[Polija]]s vasaļvalsts pakļautībā, Bērs piedāvāja Piltenes brīvvalsti [[Dānija]]s karalim Frīdriham. Bēru iecēla par Dānijas karaļa vietnieku un Piltenes valsts pārvaldnieku, kas [[1585]]. g. gan nonāca Polijas pakļautībā. Ar pili un tās parku saistītas leģendas par rūķīšu kāzām. [[1906]]. gadā [[soda ekspedīcija]] pie pils nošāva vairakus vietējos revolucionārus, bet daudzi tika mocīti pils pagrabos.
+.gadā Ēdoles zemes piešķirtas Kurzemes bīskapijai un tās īpašumā palika līdz 16.gadsimta vidum. Nav dokumentāra pierādījuma pils celtniecības laikam, visdrīzāk celta 14.gadsimta pirmajā trešdaļā. Ilgajā pils vēsturē daudzkārt pārbūvēta. [[16. gs.]] un [[19. gs.]] pilij uzceltas piebūves, 19.gs. 30.gados izbūvēta neogotiska fasāde. [[1905]]. gadā pili nodedzināja, bet pēc tam atjaunoja. Ap pili saistās daudz mītu un teiksmu. 19. gs. 2. pusē pilī saimniekoja  barons Bērs,kurs bija ļoti nežēlīgs. [[1869]]. gadā [[muiža]]i uzbruka  [[zemnieki]],kuri rīkoja dumpi.  Ilgu laiku Ēdoles pils bijusi saistīta ar [[Piltene|Pilteni]], kas atrodas apmēram 23 km tieši uz Z no [[Ēdole]]s,taa tika nodota [[Kurzemes bīskapija]]s domkapitula valdīšanā. [[1556]]. gadā pili atdeva Ulriham Bēram no [[Vācija]]s [[Hanovera]]s, kurš līdz ar to kļuva par [[bīskapija]]s mantinieku. [[1583]]. g. Ēdoles pils īpašnieks Bērs kļuva par Piltenes brīvvalsts prezidentu. Nevēlēdamies nokļūt [[Polija]]s vasaļvalsts pakļautībā, Bērs piedāvāja Piltenes brīvvalsti [[Dānija]]s karalim Frīdriham. Bēru iecēla par Dānijas karaļa vietnieku un Piltenes valsts pārvaldnieku, kas [[1585]]. g. gan nonāca Polijas pakļautībā. Ar pili un tās parku saistītas leģendas par rūķīšu kāzām. [[1906]]. gadā [[soda ekspedīcija]] pie pils nošāva vairakus vietējos revolucionārus, bet daudzi tika mocīti pils pagrabos.
 ==Skatīt papildus==