Pāriet uz saturu

Policija: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
Vikisaite
(Iezīmes: Vizuālā labošana Labojums no mobilās ierīces Labojums no mobilās versijas)
Nav labojuma kopsavilkuma
(Iezīmes: Vizuālā labošana Labojums no mobilās ierīces Labojums no mobilās versijas)
4. rindiņa: 4. rindiņa:
Policija un tās funkcijas dažādās valstīs atšķiras. Policija var tikt izmantota arī dažādu objektu apsardzei, kārtības uzturēšanai sabiedriskās vietās, transporta kustības regulēšanai, administratīvās kontroles nodrošināšanai un citiem uzdevumiem. Turklāt policijas uzdevumos parasti ietilpst arī sabiedrības tikumības un [[drošība|drošības]] sekmēšana. Viena no atšķirībām no citām valsts pārvaldes institūcijām ir tā, ka policijai ir dotas tiesības pielietot spēku normatīvajos aktos noteiktajās robežās. Policija var būt centralizēta un decentralizēta. Pirmajā gadījumā tā ir tieši pakļauta valstij, bet otrajā pakļauta [[pašvaldība|pašvaldībām]].
Policija un tās funkcijas dažādās valstīs atšķiras. Policija var tikt izmantota arī dažādu objektu apsardzei, kārtības uzturēšanai sabiedriskās vietās, transporta kustības regulēšanai, administratīvās kontroles nodrošināšanai un citiem uzdevumiem. Turklāt policijas uzdevumos parasti ietilpst arī sabiedrības tikumības un [[drošība|drošības]] sekmēšana. Viena no atšķirībām no citām valsts pārvaldes institūcijām ir tā, ka policijai ir dotas tiesības pielietot spēku normatīvajos aktos noteiktajās robežās. Policija var būt centralizēta un decentralizēta. Pirmajā gadījumā tā ir tieši pakļauta valstij, bet otrajā pakļauta [[pašvaldība|pašvaldībām]].


Valsts policija lielākoties dalās [[kārtības policija|kārtības]] un [[kriminālā policija|kriminālā policijā]]. Kārtības policija, kurā parasti [[uniforma]]s nēsāšana ir obligāta prasība, nodarbojas ar sabiedriskās kārtības un miera uzturēšanu, bet kriminālā policija veic noziegumu novēršanu, izmeklēšanu. Vēl var būt izveidotas, piemēram, politiskā, transporta, militārā un citas specializētās policijas, kuras iekļaujas vai nu valsts policijā, vai arī citās struktūrās, piemēram, militārā policija parasti ir valsts [[bruņotie spēki|bruņoto spēku]] sastāvdaļa. Parasti policija ir daļa no attiecīgās valsts [[Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijai]] pakļautajām valsts pārvaldes institūcijām.
Valsts policija lielākoties daļās [[kārtības policija|kārtības]] un [[kriminālā policija|kriminālā policijā]]. Kārtības policija, kurā parasti [[uniforma]]s nēsāšana ir obligāta prasība, nodarbojas ar sabiedriskās kārtības un miera uzturēšanu, bet kriminālā policija veic noziegumu novēršanu, izmeklēšanu. Vēl var būt izveidotas, piemēram, politiskā, transporta, militārā un citas specializētās policijas, kuras iekļaujas vai nu valsts policijā, vai arī citās struktūrās, piemēram, militārā policija parasti ir valsts [[bruņotie spēki|bruņoto spēku]] sastāvdaļa. Parasti policija ir daļa no attiecīgās valsts [[Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijai]] pakļautajām valsts pārvaldes institūcijām.


Latvijā policija saucas [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]], un tā ir militarizēta valsts pārvaldes iestāde. Tā ir viena no Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm. Turklāt pastāv arī Pašvaldību policija, kura ir pakļauta pašvaldībām.
Latvijā policija saucas [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]], un tā ir militarizēta valsts pārvaldes iestāde. Tā ir viena no Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm. Turklāt pastāv arī Pašvaldību policija, kura ir pakļauta pašvaldībām.

Versija, kas saglabāta 2024. gada 12. jūnijs, plkst. 15.14

Policists Vācijā.

Policija (franču: police) ir valsts pārvaldes institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt sabiedrisko kārtību un mieru, cīnīties pret noziedzību (noziegumu novēršana, atklāšana un sodīšana).

Policija un tās funkcijas dažādās valstīs atšķiras. Policija var tikt izmantota arī dažādu objektu apsardzei, kārtības uzturēšanai sabiedriskās vietās, transporta kustības regulēšanai, administratīvās kontroles nodrošināšanai un citiem uzdevumiem. Turklāt policijas uzdevumos parasti ietilpst arī sabiedrības tikumības un drošības sekmēšana. Viena no atšķirībām no citām valsts pārvaldes institūcijām ir tā, ka policijai ir dotas tiesības pielietot spēku normatīvajos aktos noteiktajās robežās. Policija var būt centralizēta un decentralizēta. Pirmajā gadījumā tā ir tieši pakļauta valstij, bet otrajā pakļauta pašvaldībām.

Valsts policija lielākoties daļās kārtības un kriminālā policijā. Kārtības policija, kurā parasti uniformas nēsāšana ir obligāta prasība, nodarbojas ar sabiedriskās kārtības un miera uzturēšanu, bet kriminālā policija veic noziegumu novēršanu, izmeklēšanu. Vēl var būt izveidotas, piemēram, politiskā, transporta, militārā un citas specializētās policijas, kuras iekļaujas vai nu valsts policijā, vai arī citās struktūrās, piemēram, militārā policija parasti ir valsts bruņoto spēku sastāvdaļa. Parasti policija ir daļa no attiecīgās valsts Iekšlietu ministrijai pakļautajām valsts pārvaldes institūcijām.

Latvijā policija saucas Valsts policija, un tā ir militarizēta valsts pārvaldes iestāde. Tā ir viena no Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm. Turklāt pastāv arī Pašvaldību policija, kura ir pakļauta pašvaldībām.

Ārējās saites