Heinrihs Himlers: Atšķirības starp versijām

Heinrihs Himlers; Heinrich Himmler
	SS reihsfīrers
	Amatā; 1929. gada 6. janvāris — 1945. gada 29. aprīlis
Priekštecis	Erhards Heidens
Pēctecis	Kārlis Hanke
Dzimšanas dati	1900. gada 7. oktobrī; Minhene, Vācijas impērija; (tagad Bavārija, Vācija)
Miršanas dati	1945. gada 23. maijā (44 gadu vecumā); Lineburga, Vācijas impērija; (tagad Lejassaksija, Vācija)
Apglabāts	nezināma vieta Lineburgas tīrelī, Lejassaksija, Vācija
Politiskā partija	NSDAP
Dzīvesbiedrs(-e)	Margarete Bode
Augstskola	Minhenes Tehniskā universitāte
Paraksts

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija Jaunāka versija →

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Versija, kas saglabāta 2021. gada 22. jūnijs, plkst. 10.35

Heinrihs Luitpolds Himlers (vācu: Heinrich Luitpold Himmler; dzimis 1900. gada 7. oktobrī Minhenē, miris 1945. gada 23. maijā Lineburgā) bija Trešā reiha reihsfīrers, SS struktūru vadītājs.

Biogrāfija

Dzimis Minhenē skolotāja ģimenē. Mācījies ģimnāzijās Minhenē un Landshūtē. Pirmajā pasaules karā nepiedalījās — laikā, kad absolvēja karaskolu, karš jau bija beidzies. Iestājās paramilitārajā organizācijā "Brīvprātīgo korpuss". No 1919. līdz 1922. gadam studēja agronomiju Minhenes Tehniskajā universitātē (toreiz Tehniskajā augstskolā).

1923. gada novembrī piedalījās Hitlera Alus pučā kā "partijas karognesējs". No 1924. gada bija Gregora Štrasera sekretārs. 1925. gada augustā iestājās NSDAP un kļuva par Bavārijas gauleiteru. 1929. gada 6. janvārī kļuva par SS reihsfīreru. 1933. gadā tika iecelts par Minhenes policijas vadītāju. 1934. gada 20. aprīlī tika iecelts par Prūsijas gestapo vadītāju. 1936. gada 17. jūnijā iecelts par visu policijas dienestu virsvadītāju.

1943. gadā iecelts par trešā reiha iekšlietu ministru. 1944. gada augustā iecelts par Rezerves armijas virspavēlnieku.

Kā SS reihsfīrers vadīja SS un Gestapo darbību. Viens no koncentrācijas un nāves nometņu tīkla un holokausta galvenajiem organizētājiem.

1945. gada pavasarī, vairs neticēdams Vācijas uzvarai karā, Himlers devās uz Lībeku, kur ar zviedru diplomāta Folkes Bernadota starpniecību sāka separātas sarunas par padošanos un ASV un britu kopīgu cīņu pret PSRS. To uzzinājis, Hitlers dienu pirms savas pašnāvības Himleru kā nodevēju atcēla no visiem amatiem. Tomēr sarunas izgāzās.

1945. gada 22. maijā Brēmenē britu armijas patruļa Himleru arestēja, kaut viņš bija apgādājies ar viltotiem personas dokumentiem. Izdarīja pašnāvību apcietinājumā, norīdams kapsulu ar ciānkāliju. Apglabāts nezināmā vietā Lineburgas tuvumā. Par Himlera nāvi eksistē vairākas sazvērestības teorijas.

Bibliogrāfija

Энциклопедия Третьего рейха. Москва, 1996. ISBN 5-320-00069-3 ISBN 5-87214-023-3 Nepareizs ISBN

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Heinrihs Himlers

Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar Trešo reihu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

@@ 60. rindiņa: / 60. rindiņa: @@
 [[Kategorija:Pašnāvību veikušās militārpersonas]]
 [[Kategorija:Pašnāvību veikušie politiķi]]
+[[Kategorija:Bavārijā dzimušie]]