Amerikāņu futbols

Amerikāņu futbols, ko ASV un Kanādā pazīst vienkārši ar vārdu futbols, ir komandu sporta spēle. Komandu uzdevums ir nogādāt bumbu iezīmētā zonā aiz pretinieku komandas gala līnijas, tādējādi gūstot punktus. Tas notiek, spēlētājiem nesot bumbu rokās, piespēlējot vai padodot to komandas biedriem. Punktus var gūt dažādos veidos - ar bumbu rokās ieskrienot gala zonā, veiksmīgi piespēlējot to spēlētājam aiz gala līnijas, ar kājas spērienu raidot bumbu starp vārtu stabiem. Uzvar komanda, kam, spēlei beidzoties, ir visvairāk punktu.

Spēles noteikumi

Amerikāņu futbolā komandu uzdevums ir noteiktā laikā gūt vairāk punktus nekā pretiniekiem.

Laukums un spēlētāji

Amerikāņu futbola laukums — skaitļi norāda attālumu jardos līdz tuvākajai gala zonai.

Spēle risinās uz taisnstūra formas laukuma, kas ir 120 jardus (110 metrus) garš un 53 1/3 jardus (49 metrus) plats. Netālu no katra laukuma gala ir vārtu līnija; tās abas atrodas 100 jardu attālumā viena no otras. Punktu gūšanas zona jeb tā saucamā gala zona turpinās 10 jardus aiz vārtu līnijām - līdz laukuma gala līnijām.

Katras gala zonas beigās ir divi vārtu stabi, kas viens no otra atrodas 18,5 pēdu attālumā. Tos 10 pēdu augstumā no zemes savieno pārliktnis.

Vienlaikus uz laukuma atrodas 11 katras komandas spēlētāji. Katram no tiem ir konkrēts uzdevums, līdz ar to komandas sastāv no trim spēlētāju vienībām: uzbrucējiem, aizsargiem un speciālais sastāvs. NFL līgā spēlētājiem piešķir numurus atkarībā no pozīcijas (piemēram, saspēles vadītājiem jāizvēlas numuri no 1 līdz 19).

Spēles ilgums

2006. gada Pro Bowl spēles epizode

Parasti futbola spēles laiks sadalīts četrās 15 minūšu garās ceturtdaļās (vidusskolu spēlēs ceturtdaļa ilgst 12 minūtes), un pēc otrās ceturtdaļas komandas dodas puslaika pārtraukumā. Spēles laiks noteiktos gadījumos tiek uz brīdi apturēts; līdz ar to spēle nereti ilgst vairāk kā trīs stundas. Ja NFL spēlē pēc četrām ceturtdaļām ir neizšķirts rezultāts, komandas aizvada 15 minūšu pagarinājumu, kas risinās līdz pirmajam gūtajam punktam (vienalga, kādā veidā tas noticis).

Spēles norise

Komandai, kas ieguvusi tiesības uzbrukt, tiek doti četri mēģinājumi jeb tā sauktās izspēles, kurās bumba jānogādā par 10 jardiem tuvāk pretējās komandas gala zonai. Ja tas izdodas, komanda atkārtoti iegūs pirmās izspēles tiesības - citiem vārdiem, četras jaunas izspēles nākamajiem 10 jardiem. Ja uzbrūkošajai komandai četru izspēļu laikā neizdodas pavirzīties par 10 jardiem uz priekšu, tai tiek atņemta bumba un tiesības turpināt uzbrukumu.

Izņemot spēles pirmā un otrā puslaika sākumu un pirmo izspēli pēc punktu gūšanas, katra izspēle sākas ar tā saucamo atspēli. Abas komandas izvietojas viena otrai pretī pie cīņas līnijas (vieta laukumā, no kurienes uzsāk izspēli). Uzbrūkošās komandas centra uzbrucējs atmuguriski starp kājām piespēlē bumbu, kas līdz tam atradusies uz zemes, savam komandas biedram, kas vairākumā gadījumu ir komandas saspēles vadītājs.

Bumbu atļauts pārvietot divējādi:

• Skrienot ar bumbu rokās. Bumbas nesējam atļauts to atdot tieši rokās savam komandas biedram.
• Piespēlējot bumbu komandas biedram. Uzbrūkošajai komandai katrā izspēlē atļauta viena piespēle uz priekšu, kas obligāti jāizdara, metējam atrodoties aiz cīņas līnijas. Piespēles uz sāniem vai aizmuguri atļauts izdarīt neierobežoti daudz reižu, taču amerikāņu futbolā, pretēji regbijam, tās tiek izmantotas ļoti reti.

Izspēle beidzas šādos gadījumos:

• Spēlētājs, kuram ir bumba, tiek nogāzts zemē (vai citādi apturēts atkarībā no tiesneša lēmuma).
• Uz priekšu piespēlēta bumba izlido ārpus laukuma vai skar zemi, pirms to noķēris kāds no spēlētājiem. To sauc par nepabeigtu piespēli. Nākamā izspēle tiek sākta turpat, kur iepriekšējā.
• Bumba vai spēlētājs ar to atstāj laukumu.
• Kāda no komandām gūst punktus.
• Tiek fiksēti konkrēti noteikumu pārkāpumi (pāragrs starts u.c.).

Tiesnesis nepieciešamības gadījumā ar svilpes signālu paziņo spēlētājiem par izspēles beigām.

Ja komanda iegūst tiesības uz pirmo izspēli, TV skatītāji un stadionā esošie cilvēki par to tiek informēti ar paziņojumu "1st and 10" (1. un 10) — pirmā izspēle, atlikuši 10 jardi. Ja, piemēram, komanda šajā izspēlē iegūst trīs jardus, sekos paziņojums "2nd and 7."

Punktu gūšana

Komandas var gūt punktus šādos veidos:

• Piezemējums (apzīmē TD) dod 6 punktus. Spēlētājam ar bumbu rokās jāieskrien gala zonā vai, atrodoties tajā, jāsaņem piespēle.
  • Pēc piezemējuma izdarīšanas komandai tiek dota viena izspēle papildpunkta (retāk — divu) gūšanai. Bumba tiek novietota 3 (NFL līgā divu) jardu attālumā no gala līnijas, no kurienes jāuzsāk izspēle. Ja komanda izvēlas raidīt bumbu vārtos, veiksmīga mēģinājuma gadījumā tā iegūst 1 punktu. Ja tā vietā veiksmīgi izdodas bumbu piespēlēt vai ar to ieskriet gala zonā (tāpat kā izdarot piezemējumu), tiek piešķirti 2 punkti. Ja aizsardzībā esošā komanda aptur izspēli, iegūst bumbu un to nogādā pāri visam laukumam uz uzbrūkošās komandas gala zonu, tā iegūst 2 punktus (šis noteikums nav spēkā NFL).
• Gūti vārti (FG) dod 3 punktus. Bumba jāraida jebkurā augstumā starp vārtu stabiem un virs pārliktņa. Parasti šo iespēju izmanto ceturtajā izspēlē, ja līdz vārtiem ir pietiekoši tuvu un nav citu iespēju gūt punktus.
• Tā saucamā safety situācija dod 2 punktus. Tos iegūst aizsardzībā esošā komanda, ja uzbrucēji kļūdās un tiek apturēti paši savas komandas gala zonā vai bumba no gala zonas atstāj laukumu, kā arī pēc noteiktiem pārkāpumiem, ko gala zonā izdara uzbrūkošā komanda.

Sitieni ar kāju

Amerikāņu futbolisti treniņā

Katra puslaika sākumā, kā arī pēc piezemējumu izdarīšanas un vārtu gūšanas, bumba ar kājas spērienu no 35 (augstskolu spēlēs un kopš 2011.gada arī NFL, agrāk NFL spēriens tika veikts no 30 jardu atzīmes) jardu līnijas tiek raidīta pretējās komandas gala zonas virzienā (kick-off). Tur to noķērušais spēlētājs cenšas ar bumbu aizskriet tik tālu uz priekšu, cik vien iespējams (kick return). No vietas, kur viņš tiek apturēts, viņa komanda iegūst tiesības uzsākt uzbrukumu ar pirmo izspēli. Ja spēlētājs nevēlas pārvietoties ar bumbu (piemēram, ja vairāki pretinieki jau atrodas tiešā tuvumā, gatavi viņu nogāzt), viņš ar rokas pavicināšanu signalizē par t.s. fair catch. Tad pretiniekiem nav atļauts viņu jebkādā veidā traucēt vai nogāzt. Ja bumba tiek noķerta tikai gala zonā, spēlētājs to var vai nu censties nogādāt tālāk uz priekšu, vai tā vietā ar ceļgalu skart zemi gala zonā (touchback). Touchback gadījumā komanda automātiski iegūst pirmo izspēli, bumbai esot uz 20 jardu līnijas.

Pārkāpumi

Noteikumu pārkāpumi parasti tiek sodīti ar cīņas līnijas pārvietošanu vienā vai otrā virzienā par labu komandai, pret kuru pārkāpums izdarīts. Atsevišķi pārkāpumi (traucēta piespēles saņemšana, rupja spēle) automātiski dod jaunu pirmo izspēli uzbrūkošajai komandai. Ja pārkāpums tiek izdarīts spēles laikā, tiesnesis uzmet laukumā dzeltenu karodziņu, lai signalizētu, ka bijis pārkāpums, taču spēli ļauj turpināt līdz izspēles beigām. Pēc tam cietušajai komandai ir iespēja izvēlēties - pieņemt pārkāpumu (un par to pienākošos sodu) vai atstāt spēkā izspēles iznākumu. Ja, piemēram, par spīti pārkāpumam, ir izdevies piezemējums, ir tikai loģiski izvēlēties piezemējuma ieskaitīšanu.

Spēlētāju pozīcijas

Kā jau minēts iepriekš, amerikāņu futbolā spēlētājiem atkarībā no pozīcijas ir ļoti specifiski un atšķirīgi uzdevumi laukumā, tādēļ jau augstskolu sacensībās un profesionālajās līgās (NFL u.c.) futbolisti specializējas un spēlē tikai vienā noteiktā pozīcijā.

Uzbrukuma sastāvs

• Uzbrukuma līnijā (offensive line) vienmēr atrodas pieci futbolisti — centra uzbrucējs (center, saīsinājums C), divi sedzēji (guard, saīs. G) un divi bloķētāji (tackle jeb T). Centra uzbrucējs ir spēlētājs, kas ievada bumbu spēlē, atspēlējot to atpakaļ (praktiski vienmēr - starp kājām) komandas biedram (parasti saspēles vadītājam). Pārējo četru spēlētāju uzdevums ir aizsargāt saspēles vadītāju no nogāšanas vai arī palīdzēt atbrīvot ceļu izspēlēs, kad bumba tiek pārvietota skriešus.
• Saspēles vadītājs (quarterback, saīs. QB) ir viens no komandas nozīmīgākajiem spēlētājiem. Viņa uzdevums ir pēc izspēles atdot bumbu pussargam vai kādam citam komandas biedram (izņemot uzbrukuma līnijas spēlētājus), kas tad centīsies ar to noskriet iespējami vairāk jardus, vai arī precīzi piespēlēt to komandas biedriem. Daži saspēles vadītāji, kā, piemēram, Maikls Viks, Kolins Keiperniks ir slaveni ar to, ka arī paši prot un bieži izvēlas ātri skriet ar bumbu, ko citi saspēles vadītāji parasti izmanto kā pēdējo iespēju. Labākie spēlētāji šajā pozīcijā (no pašreiz spēlējošajiem) — Peitons Menings (Denveras "Broncos"), Toms Breidijs (Jaunanglijas "Patriots"), Drū Brīzs (Ņūorleānas "Saints"), Ārons Rodžerss (Grīnbejas "Packers").
• Pussargs (halfback, saīs. HB, dažreiz dēvēts par running back vai RB) ir futbolists, kurš saņem bumbu no saspēles vadītāja gadījumos, kad komanda izvēlējusies uzbrukt pa zemi, nevis piespēlēt. Nepieciešamības gadījumā arī darbojas kā bloķētājs, saņem piespēles vai - retos gadījumos - pat piespēlē bumbu citiem. (Labākie spēlētāji šajā pozīcijā (no pašreiz spēlējošajiem) — Džamals Čārlzs (Kanzassitijas "Chiefs"), Adrians Pītersons (Minesotas "Vikings"), Maršons Linčs (Sietlas "Seahawks")).
• Balsta pussargs (fullback, saīs. FB) ir parasti atlētisks, masīvs spēlētājs, kurš pirms uzbrukuma sākuma visbiežāk novietojas starp saspēles vadītāju un pussargu, taču var atrasties arī blakus pussargam. Viņa galvenie uzdevumi ir palīdzēt pretinieka aizsargu bloķēšanā, kā arī, tāpat kā pussargam, pašam ar bumbu izlauzties cauri aizsardzībai. Spēcīgās miesasbūves un nereti lēnākā skrējiena dēļ balsta pussargi bumbu pārsvarā saņem situācijās, kad veicamais attālums ir īss.
• Malējie uzbrucēji (wide receiver, saīs. WR) specializējas piespēļu veiksmīgā saņemšanā, t.i., spēlē nozīmīgu lomu uzbrukumos, kuros komanda neizvēlas uzbrukt pa zemi, bet gan piespēlēt bumbu pa gaisu. (Labākie spēlētāji šajā pozīcijā (no pašreiz spēlējošajiem) — Ei Džeijs Grīns (Sinsinati "Bengals"), Stīvs Smits (Karolīnas "Panthers"), Ēriks Dekers (Denveras "Broncos")).
• Balsta uzbrucēja (tight end jeb TE) pamatuzdevums ir nodrošināt papildus aizsardzību saspēles vadītājam, taču reizēm balsta uzbrucēju var veiksmīgi izmantot kā piespēļu adresātu. (Labākie spēlētāji šajā pozīcijā (no pašreiz spēlējošajiem) — Antonio Geits (Sandjego "Chargers"), Robs Gronkovskis (Jaunanglijas "Patriots"), Tods Hīps (Baltimoras "Ravens")).

Pussargu, malējo un balsta uzbrucēju skaits laukumā var atšķirties atkarībā no tā, kādu uzbrukuma shēmu izvēlas uzbrūkošā komanda.

Aizsardzības sastāvs

• Aizsardzības līnijā (defensive line) ietilpst ārējie līnijas aizsargi (defensive end jeb DE), kuru uzdevums ir censties nogāzt saspēles vadītāju un apturēt skrējienus pa uzbrukuma līnijas ārpusi, un iekšējie līnijas aizsargi (defensive tackle jeb DT), kas cenšas apturēt pussarga izrāvienus pa laukuma centru. Tomēr abu pozīciju spēlētājiem jābūt gataviem pildīt abus uzdevumus.
• Malējie aizsargi (cornerback jeb CB) ir aizsargi, kuru pamatuzdevums ir segt pretinieka malējos uzbrucējus. Pozīcijas specifika pieprasa, lai šie spēlētāji būtu ļoti ātri un ar labu intuīciju.
• Centra aizsargs (linebacker jeb LB) ir aizsargs, kas atkarībā no situācijas un izvēlētās taktikas var pildīt dažādus uzdevumus laukumā - apturēt skrējienus, piespēles, kā arī palīdzēt segt uzbrucējus. Parasti laukumā vienlaikus ir no diviem līdz četriem centra aizsargiem. Atkarībā no atrašanās vietas laukumā un uzdevumiem centra aizsargu pozīcijas iedala sīkāk un apzīmē ar saīsinājumiem MLB, ROLB u.c.
• Pēdējais aizsargs (S) ir spēlētājs, kas darbojas laukuma dziļumā un parasti palīdz malējiem aizsargiem aizsargāties pret saspēles vadītāja piespēlēm.

Standartsituāciju izpildītāji

Galvenās darbojošās personas šajos sastāvos ir sitējs (kicker jeb K) vai atsitējs (punter jeb P) atkarībā no tā, kā komanda vēlas uzbrukt — sitēja uzdevums ir censties raidīt bumbu pretinieka vārtos, par to saņemot 3 punktus, savukārt atsitējs laukumā dodas, ja komanda nevēlas riskēt zaudēt bumbu 4 iztērētu mēģinājumu dēļ un izvēlas to raidīt pēc iespējas tālāk laukumā, lai pretinieki savu uzbrukumu uzsāktu no neizdevīgākas pozīcijas. Sitējs arī izpilda pirmo sitienu pa bumbu pēc punktu guvuma.