Korelācija: Atšķirības starp versijām
m typo |
vēl viens |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Korelācija''' jeb '''saistība''' ir mērījums, kas parāda divu vai vairāku mainīgo saistību (t.i., vai, mainoties vienam mainīgajam, izmainās arī otrs). Absolūta korelācija (r=1.00 vai r=-1.00) var tikt citādi attēlota kā ''y = a + bx''. Tomēr statistikā parasti nemēdz bût tik absolūtas sakarības. Tā vietā nosaka ''sakarības ciešumu'', ko izsaka ar koeficientu ''r'' robežās [-1;1]. Ja koeficients tuvojas r=1.00, tad saka, ka, palielinoties vienam, palielinās arī otrs, bet, tuvojoties r=-1.00 - palielinoties vienam, otrs samazinās. Ja r=0 vai tuvu tam, tad ne par kādu sakarību nevar būt ne runas. |
'''Korelācija''' jeb '''saistība''' ir mērījums, kas parāda divu vai vairāku mainīgo saistību (t.i., vai, mainoties vienam mainīgajam, izmainās arī otrs). Absolūta korelācija (r=1.00 vai r=-1.00) var tikt citādi attēlota kā ''y = a + bx''. Tomēr statistikā parasti nemēdz bût tik absolūtas sakarības. Tā vietā nosaka ''sakarības ciešumu'', ko izsaka ar koeficientu ''r'' robežās [-1;1]. Ja koeficients tuvojas r=1.00, tad saka, ka, palielinoties vienam, palielinās arī otrs, bet, tuvojoties r=-1.00 - palielinoties vienam, otrs samazinās. Ja r=0 vai tuvu tam, tad ne par kādu sakarību nevar būt ne runas. |
||
Tas, vai korelācijas koeficientu var uzskatīt par statistiski nozīmīgu, ir atkarīgs no izlases apjoma (citiem vārdiem - no rezultātu ticamības). Ja izlases apjoms ir 3, tad par statistiski nozīmīgu var saukt rezultātu ''r=0.805'', ja apjoms ir 30, tad |
Tas, vai korelācijas koeficientu var uzskatīt par statistiski nozīmīgu, ir atkarīgs no izlases apjoma (citiem vārdiem - no rezultātu ticamības). Ja izlases apjoms ir 3, tad par statistiski nozīmīgu var saukt rezultātu ''r=0.805'', ja apjoms ir 30, tad šis skaitlis ir ''r=0.296'', bet ja izlasē ir 500 cilvēku, tad statistiski nozīmīgs ir jau ''r=0.073''. |
||
Citā aspektā runā par sakarības ciešumu. Neatkarīgi no izlases apjoma līdz 0,2 korelācija ir ļoti vāja, no 0,2 – 0,4 korelācija ir vāja, no 0,4 – 0,7 korelācija ir vidēji cieša, virs 0,7 korelācija ir cieša. |
Citā aspektā runā par sakarības ciešumu. Neatkarīgi no izlases apjoma līdz 0,2 korelācija ir ļoti vāja, no 0,2 – 0,4 korelācija ir vāja, no 0,4 – 0,7 korelācija ir vidēji cieša, virs 0,7 korelācija ir cieša. |
||
Versija, kas saglabāta 2004. gada 14. decembris, plkst. 14.47
Korelācija jeb saistība ir mērījums, kas parāda divu vai vairāku mainīgo saistību (t.i., vai, mainoties vienam mainīgajam, izmainās arī otrs). Absolūta korelācija (r=1.00 vai r=-1.00) var tikt citādi attēlota kā y = a + bx. Tomēr statistikā parasti nemēdz bût tik absolūtas sakarības. Tā vietā nosaka sakarības ciešumu, ko izsaka ar koeficientu r robežās [-1;1]. Ja koeficients tuvojas r=1.00, tad saka, ka, palielinoties vienam, palielinās arī otrs, bet, tuvojoties r=-1.00 - palielinoties vienam, otrs samazinās. Ja r=0 vai tuvu tam, tad ne par kādu sakarību nevar būt ne runas.
Tas, vai korelācijas koeficientu var uzskatīt par statistiski nozīmīgu, ir atkarīgs no izlases apjoma (citiem vārdiem - no rezultātu ticamības). Ja izlases apjoms ir 3, tad par statistiski nozīmīgu var saukt rezultātu r=0.805, ja apjoms ir 30, tad šis skaitlis ir r=0.296, bet ja izlasē ir 500 cilvēku, tad statistiski nozīmīgs ir jau r=0.073.
Citā aspektā runā par sakarības ciešumu. Neatkarīgi no izlases apjoma līdz 0,2 korelācija ir ļoti vāja, no 0,2 – 0,4 korelācija ir vāja, no 0,4 – 0,7 korelācija ir vidēji cieša, virs 0,7 korelācija ir cieša.